Informatīvais paziņojums par Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas plēnumu

No Barikadopēdija


1985. gada 11. martā notika Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ārkārtējs plēnums.

CK Politbiroja uzdevumā plēnumu atklāja PSKP CK Politbiroja loceklis, CK sekretārs M. Gorbačovs.

Sakarā ar PSKP CK ģenerālsekretāra, PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja K. Čerņenko nāvi plēnuma dalībnieki ar sēru klusuma brīdi godināja Konstantīna Čerņenko piemiņu.

Plēnums atzīmēja, ka Padomju Savienības Komunistiskā partija un visa padomju tauta cietusi smagu zaudējumu. No dzīves šķīries izcils partijas un valsts darbinieks, patriots un internacionālists, konsekvents cīnītājs par komunisma un miera ideālu triumfu uz zemes.

Konstantīns Čerņenko visu dzīvi līdz galam ziedoja Ļeņina partijas idejām, padomju tautas interesēm. Lai kurp viņu sūtīja partija, viņš vienmēr ar viņam raksturīgo pašaizliedzību cīnījās par PSKP politikas īstenošanu.

Konstantīns Čerņenko daudz darīja, konsekventi realizējot kursu uz attīstīta sociālisma pilnveidošanu, uz svarīgo ekonomiskās un sociālās attīstības uzdevumu atrisināšanu, padomju tautas labklājības un kultūras paaugstināšanu, uz masu radošās aktivitātes tālāku kāpināšanu, ideoloģiskā darba uzlabošanu, disciplīnas, likumības un kārtības nostiprināšanu.

Lielu ieguldījumu Konstantīns Čerņenko deva mūsu zemes un brālīgo sociālisma zemju vispusīgās sadarbības tālākā attīstīšanā, sociālistiskās ekonomiskās integrācijas realizēšanā, sociālistiskās sadraudzības pozīciju nostiprināšanā. Viņa vadībā tika stingri un konsekventi realizēti dažādas sabiedriskās iekārtas valstu mierīgas līdzāspastāvēšanas principi, dots enerģisks pretspars imperiālisma agresīvajiem nodomiem, izvērsta neatlaidīga cīņa par imperiālisma uzspiestās bruņošanās sacensības izbeigšanu un kodolkara draudu likvidēšanu, par stingras tautu drošības garantēšanu.

Konstantīns Čerņenko kā acuraugu sargāja mūsu Komunistiskās partijas vienotību, Centrālās Komitejas un tās Politbiroja darbības kolektīvo raksturu. Viņš vienmēr centās nodrošināt, lai partija visos līmeņos darbotos kā saliedēts, saskanīgs un kaujiniecisks organisms. Komunistu domu un darbu vienotību viņš uzskatīja par ķīlu, kas garantē visus mūsu panākumus, trūkumu pārvarēšanu, augšupejošu virzīšanos uz priekšu.

Plēnums uzsvēra, ka šajās sēru dienās komunisti un visa padomju tauta vēl ciešāk sakļaujas ap partijas Centrālo Komiteju un tās Politbiroju. Padomju cilvēki pilnīgi pamatoti uzskata partiju par sabiedrības vadošo un virzošo spēku un ir cieši apņēmušies pašaizliedzīgi cīnīties par PSKP ļeņiniskās iekšpolitikas un ārpolitikas realizēšanu.

CK plēnuma dalībnieki izteica dziļu līdzjūtību nelaiķa piederīgajiem un tuviniekiem.

CK plēnums izskatīja jautājumu par PSKP CK ģenerālsekretāra ievēlēšanu.

Politbiroja uzdevumā runu šajā jautājumā teica Politbiroja loceklis biedrs A. Gromiko. Viņš iesniedza priekšlikumu ievēlēt par PSKP CK ģenerālsekretāru biedru M. Gorbačovu.

Par PSKP Centrālās Komitejas ģenerālsekretāru plēnums vienprātīgi ievēlēja biedru M. Gorbačovu.

Pēc tam plēnumā runāja PSKP CK ģenerālsekretārs M. Gorbačovs. Viņš izteica dziļu pateicību par lielo uzticību, ko viņam parādījusi PSKP Centrālā Komiteja, un atzīmēja, ka viņš ļoti labi saprot, cik liela ir ar to saistītā atbildība.

Biedrs M. Gorbačovs apliecināja PSKP Centrālajai Komitejai, ka viņš veltīs visus spēkus, lai uzticīgi kalpotu mūsu partijai, mūsu tautai, dižajām Ļeņina idejām, lai tiktu nelokāmi realizēti PSKP programmatiskie principi, nodrošināta pēctecība PSRS ekonomikas un aizsardzības varenības tālākas stiprināšanas, padomju tautas labklājības celšanas un miera nostiprināšanas uzdevumu risināšanā, lai tiktu neatlaidīgi īstenota Komunistiskās partijas un Padomju valsts ļeņiniskā iekšpolitika un ārpolitika.

Pēc tam CK plēnums beidza darbu.