Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības koncepcija laika posmam līdz 2005. gadam Projekts
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības koncepcija laika posmam līdz 2005. gadam
Koncepcijā noteikti republikas ekonomiskās un sociālās attīstības mērķi, prioritātes un stratēģija. Tā bāzējas uz sasniegto ekonomikas attīstības līmeni un tajā ievērota iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanas pakāpe, demogrāfiskās prognozes, sabiedrības materiālo un garīgo vajadzību gaidāmās pārmaiņas, tautas saimniecības nodrošināšana ar resursiem un zinātniski tehniskā potenciāla izmantošana ražošanas efektivitātes paaugstināšanai.
Republikas ekonomika, būdama mūsu zemes vienotā tautsaimnieciskā kompleksa sastāvdaļa, ir orientēta uz republikai un visai valstij nepieciešamās produkcijas izlaidi, izmantojot visas Savienības izejvielu, kurināmā, enerģijas un materiāli tehniskos resursus. Ņemts vērā, ka prognozētajā periodā tiks izveidots jauns saimnieciskais mehānisms (sociāli ekonomiskās attīstības modelis), kas nodrošinās ražotāju materiālo ieinteresētību augsti efektīvā un racionālā ražošanas resursu izmantošanā, kā arī radīti tam nepieciešamie tiesiskie, organizatoriskie un ekonomiskie noteikumi, kuri būtiski palielinās republikas patstāvību un atbildību par pieņemto lēmumu realizēšanu.
Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības koncepcija ir visas valsts attīstības koncepcijas sastāvdaļa, un tāpēc tām ir kopīgi pamatprincipi.
TAGADĒJAIS EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS LĪMENIS
Republikas materiālās ražošanas nozaru struktūra izveidojusies atbilstoši tās vēsturiskajai attīstībai un dabas un ekonomiskajiem apstākļiem: izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un maigajam klimatam, sazarotajam transporta tīklam, augsti kvalificētiem kadriem un savu dabas, izejvielu un enerģijas resursu deficītam.
Republikas tautas saimniecības rīcībā ir nacionālās bagātības vairāk nekā 37 miljardu rubļu kopsummā, tai skaitā pamatfondi 29 miljardu rubļu vērtībā, no tiem ražošanas pamatfondi 16 miljardu rubļu vērtībā. 1987. gadā republikā, kurā ir 2,68 miljoni iedzīvotāju un kuras teritorija aizņem 64,5 tūkstošus kvadrātkilometru (attiecīgi 0,94 procenti un 0,3 procenti no PSRS iedzīvotāju skaita un teritorijas), saražoja 7,1 miljardu rubļu lielu nacionālo ienākumu (1,2 procenti no PSRS nacionālā ienākuma), rūpniecības produkciju par 10,1 miljardu rubļu (1,2 procenti no PSRS apjoma) un lauksaimniecības produkciju par 3 miljardiem rubļu (1,4 procenti no PSRS apjoma).
Latvijas PSR nacionālā ienākuma ražošanā uz vienu iedzīvotāju (2,7 tūkstoši rubļu 1987. gadā), pateicoties sasniegtajam darba ražīguma līmenim, pastāvošajai rūpnieciskās ražošanas struktūrai un augstajam nodarbinātības līmenim, ieņem pirmo vietu starp savienotajām republikām. Latvijā no katriem 1000 iedzīvotājiem tautas saimniecībā strādā 538 cilvēki, bet caurmērā valstī — 471 cilvēks.
Republikas tautas saimniecības galvenās nozares — rūpniecības — īpatsvars sabiedriskajā kopproduktā 1987. gadā sasniedza 61 procentu. Bet nacionālajā ienākumā — 45 procentus, tās pamatfondu īpatsvaram veidojot 40 procentus un strādājošo skaita īpatsvaram — 44 procentus.
Latvijas PSR rūpniecība ieņem mūsu zemē svarīgu vietu radioelektroniskās, elektrotehniskās un aparātu būves produkcijas, kā arī tautas patēriņa preču ražošanā; nepamatoti lielos apjomos tiek izlaista materiālietilpīga produkcija smagās rūpniecības un lauksaimniecības mašīnu būves uzņēmumos.
Ar vienpadsmito piecgadi rūpniecības nozares pakāpeniski pāriet uz intensīvu attīstības ceļu. Samazinās rūpniecībā strādājošo skaits, ar 1987. gadu apturēta fondu atdeves pazemināšanās.
Agrorūpnieciskais komplekss (ARK) ir viena no svarīgākajām republikas tautas saimniecības sastāvdaļām, no kuras darba rezultātiem ir daudzējādā ziņā atkarīga tautas labklājība. Noteicošā nozīme šajā kompleksā ir lauksaimniecībai, kuras produkcijas īpatsvars saražotajā nacionālajā ienākumā sasniedz 20 procentus. Prioritāte piešķirta lopkopības attīstībai. Republika, saņemdama daļu spēkbarības no Savienības resursiem, nodod visas Savienības vajadzībām 32 procentus no savas lopkopības produkcijas.
ARK pārstrādes rūpniecība izvietota visos republikas reģionos. Taču tās jaudu attīstība atpaliek no lauksaimniecības vajadzībām un vēl pilnā mērā neapmierina iedzīvotāju vajadzības pēc plaša pārtikas preču sortimenta. Šī disproporcija tiek novērsta, izveidojot integrētus lauksaimniecības un rūpniecības formējumus — agrorūpnieciskās apvienības, agrofirmas un agrokombinātus, kas risina lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un realizēšanas jautājumus.
Lauksaimniecībā koncentrēti 27 procenti no ražošanas pamatfondiem un 21 procents no tautas saimniecībā nodarbināto cilvēku skaita.
Celtniecībā ražošanas pamatfondi vienpadsmitās piecgades beigās veidoja 2,2 procentus no republikas tautas saimniecības pamatfondiem (kopumā valstī — 3,3 procenti). Būvindustrijas un būvmateriālu un būvkonstrukciju rūpniecības materiāli tehniskās bāzes atpalicība radījusi nelīdzsvarotību starp ātri augošajām vajadzībām pēc celtniecības un montāžas darbu apjomiem un celtniecības kompleksa jaudām.
Ražošanas infrastruktūras nozares (enerģētika, transports, sakari, ceļu saimniecība u.c.) pamatvilcienos nodrošina tautas saimniecības normālu funkcionēšanu, taču to materiāli tehniskā bāze prasa tālāku attīstību un rekonstrukciju.
Vairāku rūpniecības uzņēmumu, kā arī dažādu pētniecības, projektēšanas, palaišanas un iestatīšanas darbu un citu organizāciju celtniecība un paplašināšana iepriekšējās piecgadēs (laikā no sestās līdz devītajai piecgadei), pastāvot toreizējam darba ražīguma līmenim, radīja neatbilstību starp esošo darbaspēka daudzumu un darba vietu skaitu, izraisot darbaspēka resursu mehānisku pieaugumu. Septiņdesmito gadu sākumā noteiktā strādājošo skaita limitēšana visos republikas tautas saimniecības uzņēmumos un organizācijās, kas pirmoreiz mūsu zemē notiek uz visu republikas pilsētu un rajonu darbaspēka resursu detalizētu bilanču bāzes, sašaurinājusi, bet nav apturējusi šo procesu. Tā rezultātā ir zems radīto ražošanas jaudu izmantošanas koeficients, nepietiekams iekārtu darba maiņu koeficients, tiek pārkāpts princips par darba samaksu pēc tā rezultātiem, pazeminājušās prasības pret kvalifikācijas līmeni, darba un tehnoloģiskās disciplīnas stāvokli.
Tajā pašā laikā skaita limitēšana bija viens no faktoriem, kas ļāva panākt, ka nacionālais ienākums vienpadsmitajā piecgadē uz sabiedriskā darba ražīguma paaugstināšanas pamata pieaudzis par 93 procentiem, bet 1986. un 1987. gadā — par 100 procentiem.
SEPTIŅDESMITO UN ASTOŅDESMITO GADU TRŪKUMI UN MĀCĪBA
Desmitās piecgades beigās un vienpadsmitās piecgades sākumā republikas ekonomika sāka zaudēt savas attīstības dinamismu, kļuva sliktāki arī kvalitatīvie rādītāji. No 1971. līdz 1975. gadam nacionālais ienākums gadā vidēji palielinājās par 5,8 procentiem, bet no 1976. līdz 1985. gadam — tikai par 3,7 procentiem, rūpnieciskās ražošanas pieauguma temps samazinājās no 6,4 uz 3,6 procentiem.
Ekonomiskas attīstības tempus ietekmēja iedzīvotāju skaita pieauguma, pirmām kārtām darbaspēka resursu pieauguma samazināšanās, kas netika kompensēta ar augsti efektīvu tehniku un jaunākajām tehnoloģijām. Zināma strādājošo uzņēmumu rekonstrukcijai un tehniskajai modernizācijai paredzēto kapitālieguldījumu īpatsvara palielināšanās nedeva jūtamus rezultātus. Joprojām pieauga ievērojamas ražošanas fondu daļas nolietošanās, kas pēdējos gados pārsniedz 40 procentus.
Izdarītā kapitālieguldījumu nozarstruktūras grozīšana neražojošās sfēras īpatsvara palielināšanas virzienā (no 26,8 procentiem devītajā piecgadē līdz 29,2 procentiem vienpadsmitajā piecgadē) bija nepietiekama, ko galvenokārt noteica mūsu zemē pastāvošais pārpalikuma princips sociālās sfēras attīstības finansēšanā. Būvkompleksa nepietiekamās attīstības dēļ plānotie kapitālieguldījumu apjomi sociālās infrastruktūras objektu celtniecībā tika apgūti neapmierinoši, daudzu jaunu sociālo un kultūras objektu celtniecība tika atlikta.
Kad būvkomplekss sāka atpalikt, stāvokli savlaicīgi neizlaboja. Būvkompleksa materiāli tehniskās bāzes atjaunošanas un paplašināšanas tempi neapšaubāmi bija nepietiekami. Tā kopumā mūsu zemē pēdējo 10 gadu laikā ražošanas pamatfondi celtniecībā palielinājās 2,2 reizes, turpretī mūsu republikā — tikai 1,8 reizes. Būvējot rūpniecības objektus un civilobjektus, ārkārtīgi gausi tika ieviestas celtniecības progresīvās metodes, kas saistītas ar efektīvu materiālu un konstrukciju izmantošanu.
Republikas lauksaimniecības rīcībā ir ievērojams ražošanas potenciāls. Taču tāpēc, ka vāji tika ieviesti zinātniski tehniskā progresa sasniegumi un labāka pieredze, ka netika ievērota agrotehnika un tehnoloģiskā disciplīna, ka pastāvēja izmaksu netaupīšanas princips ražošanas pamatfondu struktūras veidošanā, ka atpalika sociālā infrastruktūra un kolhozu un padomju saimniecību vadīšanā tika izmantotas administrēšanas un komandēšanas metodes, vēl ir daudz saimniecību ar zemu rentabilitāti un neapmierinošu ražošanas fondu izmantošanas līmeni. Lauksaimniecības attīstību negatīvi ietekmēja nepietiekami pārdomātā apdzīvoto vietu veidošanas politika laukos, masveidīgā viensētu un nelielo skolu likvidēšana, pārmērīgā agroservisa specializācija.
Tas viss, neraugoties uz pēdējos gados vērojamo zināmo ražošanas paplašināšanos, neļāva pilnībā atrisināt uzdevumu nodrošināt ar pārtikas produktiem republikas iedzīvotājus, kuru maksātspējīgais pieprasījums pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis. Iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšanas pakāpi tāpat ietekmē mūsu republikā ražoto tautas patēriņa preču izvešanas augstais īpatsvars, kas sadales mehānisma nepilnības dēļ nav pietiekami saistīts ar to ražošanas paplašināšanos republikas uzņēmumos.
Nepietiekamā tehnikas un tehnoloģijas attīstības līmeņa dēļ netiek nodrošināta reāla produkcijas kvalitātes uzlabošanās. Tikai neliela izstrādājumu daļa atbilst pasaules patēriņa prasībām un ir konkurētspējīga.
Uz Latvijas PSR pilnīgi attiecas partijas XIX Vissavienības konferencē izdarītie secinājumi par nopietno stāvokli ekonomikā un tās rezolūcijās nospraustie ekonomiskās un sociālās attīstības paātrināšanas ceļi un līdzekļi. Divpadsmitās piecgades pirmās puses rezultāti, kā arī 1988. gada plāna izpildes gaita liecina, ka republikas ekonomikā notiek pozitīvas pārmaiņas. Gaidāms, ka galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji, kas piecgadu plānā noteikti no 1986. līdz 1988. gadam, tiks izpildīti. Nacionālā ienākuma pieauguma gada vidējais temps trijos gados sasniegs 4,2 procentus un tiks pilnīgi nodrošināts uz darba ražīguma paaugstināšanas pamata. Rūpniecības produkcija gadā pieaugs caurmērā par 4,1 procentu plānā paredzēto 3,2 procentu vietā. Lauksaimniecības bruto produkcija salīdzinājumā ar vienpadsmitās piecgades vidējo gada līmeni palielināsies par 11,2 procentiem, un tas atbilst plānam. Darba ražīguma pieauguma vidējais gada temps rūpniecībā un celtniecībā būs attiecīgi 4,3 un 5,1 procents plānā paredzēto 3,2 un 3,5 procentu vietā. No 1986. līdz 1988. gadam neražojošās sfēras attīstībai caurmērā piešķirts par 30 procentiem vairāk kapitālieguldījumu nekā 1985. gadā, tai skaitā 1988. gadā — par 43 procentiem vairāk. Tiek izpildīti tautas patēriņa preču ražošanas, preču apgrozības un maksas pakalpojumu realizācijas apjoma plāni. Reālie ienākumi uz vienu iedzīvotāju palielināsies vidēji par 2,3 procentiem gadā. Kā jau teikts, Latvijā ražoto preču centralizētās sadales mehānisms pilnā mērā neņem vērā republikas vajadzības, tāpēc 1988. gada sākumā neapmierinātais iedzīvotāju pieprasījums sasniedza 650 — 700 miljonu rubļu apjomu.
Tādējādi apstiprinās, ka divpadsmitā piecgade kā pārejas posms radikālās saimnieciskās reformas īstenošanā nes sevišķu ekonomisko un sociālo slodzi, it īpaši laika posmā no 1988. līdz 1990. gadam, kad ne vien jāpārvar atlikušās negatīvās tendences, bet arī jārada iestrāde tālākai ekonomikas attīstīšanai jaunā saimniekošanas mehānisma apstākļos.
SOCIĀLI EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS MĒRĶI, PRIORITĀTES UN ROBEŽLĪNIJAS
PERSPEKTĪVIE UN TUVĀKIE MĒRĶI
Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt sabiedrības progresu, realizēt sociālā taisnīguma principus un ievērojami paaugstināt tautas dzīves līmeni, turpmākajos piecpadsmit gados (sākot ar trīspadsmito piecgadi) mūsu ekonomiskās politikas un saimnieciskās prakses centrā tiek izvirzīts cilvēks ar viņa reālajām interesēm un dzinuļiem. Republikas attīstībā pirmajā vietā izvirzās plānu sociālās orientācijas pastiprināšanās un visu nozaru pāreja uz intensīvo attīstības ceļu, paātrinot zinātniski tehnisko progresu un realizējot potenciālās iespējas, ko paver ekonomikas vadīšanas kardinālā pārkārtošana.
Tas ļaus apmierināt iedzīvotāju maksātspējīgo pieprasījumu pēc augstvērtīgiem pārtikas produktiem, nepārtikas precēm un pakalpojumiem atbilstoši ieteiktajiem patēriņa racionālajiem apmēriem un tādējādi nodrošināt visu iedzīvotāju slāņu un sociālo grupu reālo ienākumu dinamisku pieaugumu, kas paredzēts arī kompleksajā programmā «Sociālā attīstība un tautas labklājības celšana Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā laikposmā no 1991. līdz 2005. gadam».
Katras ģimenes nodrošināšanai ar atsevišķu dzīvokli vai individuālo dzīvojamo māju līdz 2000. gadam visos republikas rajonos un pilsētās jānotiek vienlaikus ar sociālās infrastruktūras attīstības līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu līdz racionālajiem normatīviem.
Nekavējoties un paātrināti jāturpina pārtikas problēmas risināšana, lai astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā vairs nebūtu asu stāvokļu iedzīvotāju apgādē ar pārtikas produktiem. Sakarā ar to agrorūpnieciskajam kompleksam tiek piešķirta pirmā un galvenā prioritāte nodrošināšanā ar visiem resursu veidiem, tā vajadzībām krietni vairāk tiks izmantotas republikas rūpniecības un celtniecības kompleksu jaudas. Turpmāk, beigu posmā, ražošanai jānodrošina, lai iedzīvotāji varētu patērēt galvenos pārtikas produktus atbilstoši ieteiktajiem racionālajiem apmēriem, ievērojot arī izveidojušās uzturvielu struktūras vēsturiskās tradīcijas. Uz vienu iedzīvotāju tiks patērēti 90—100 kg gaļas un gaļas produktu (pārrēķinot gaļā) (ražoti — 144 kg). 520-540 kg piena un piena produktu (ražots — 941 kg). 300 olu (ražotas — 334 olas), 125 kg kartupeļu (ražoti — 616 kg). 80—85 kg augļu un ogu (ražoti — 65 kg). 100 kg dārzeņu un ķirbjaugu kultūru (ražoti — 86 kg).
Prioritāri un paātrināti paredzēts realizēt pasākumus, kuru uzdevums ir uzlabot ekoloģisko situāciju republikā, radīt normatīvu prasībām atbilstošu dabas vides stāvokli, radīt un ieviest bezatlikumu un mazatlikumu tehnoloģijas un slēgtas dabas resursu izmantošanas sistēmas.
Kā atzīmēts, nospraustie mērķi dzīvokļu celtniecības un visas sociālās infrastruktūras attīstības jomā prasīs, lai salīdzinājumā ar iepriekšējiem piecpadsmit gadiem kapitālieguldījumi šo objektu celtniecībā tiktu palielināti vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka līdz paredzētā posma beigām republikā būs 1050— 1100 tūkstoši dzīvokļu ar attiecīgu komforta līmeni. Šādā nolūkā laikposmā no 1991. līdz 2005. gadam, ievērojot nolietotā dzīvokļu fonda likvidēšanu, par visu finansēšanas avotu līdzekļiem jāuzbūvē 475 tūkstoši dzīvokļu 30 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Turklāt paredzēts pusi jaunā dzīvokļu fonda uzbūvēt par dzīvokļu kooperatīvu un individuālo būvētāju līdzekļiem, aptuveni 35 procentus — par uzņēmumu līdzekļiem, bet pārējo daļu — par centralizētajiem kapitālieguldījumiem.
Mūsu republikā notiekošo ekonomisko un sociālo procesu dinamisms liek daudzas problēmas atrisināt jau trīspadsmitajā piecgadē. Par tuvākajiem mērķiem apgādē ar pārtiku jau bija teikts. Tāds pats uzdevums tiek izvirzīts arī tautas patēriņam domāto nepārtikas preču ražošanas palielināšanā.
Risinot uzdevumu celt tautas labklājību un apmierināt tās vajadzības pēc pārtikas un citām precēm, bez vilcināšanās tiks izstrādāts to sociāli taisnīgas sadales mehānisms. Turklāt augsta visas produkcijas kvalitāte jānodrošina, izmantojot zinātnes un tehnikas progresa sasniegumus un moderno tehnoloģiju.
Prioritāri tiks veikts arī dabas aizsardzības darbu komplekss, lai normalizētu ekoloģisko situāciju Rīgā, Ventspilī, Olainē un Jūrmalā un novērstu ūdens resursu piesārņošanu un neracionālu izmantošanu un gaisa baseina piesārņošanu.
Trīspadsmitajā piecgadē paredzēts tālāk uzlabot republikas pilsoņu dzīvokļa apstākļus. Par visu finansēšanas avotu līdzekļiem tiks uzceltas dzīvojamās mājas 7,6 miljonu kvadrātmetru kopplatībā (130 tūkstoši dzīvokļu), tas ir, par 20 procentiem vairāk, nekā sagaidāms divpadsmitajā piecgadē. Tas dos iespēju līdz 1995 gadam saīsināt atsevišķa dzīvokļa gaidīšanas laiku no 20 gadiem līdz 5— 7 gadiem.
Tuvākajā piecgadē tiks nodrošināts nepieciešamais vietu skaits pirmsskolas bērnu iestādēs gan pilsētās, gan laukos un organizētas mācības vispārizglītojošajās skolas bērniem no sešu vai septiņu gadu vecuma atkarībā no fiziskās attīstības.
Paredzēts, ka jau trīspadsmitajā piecgadē agrorūpnieciskajā kompleksā tiks pamatvilcienos izveidota nepieciešamā ražošanas un sociālā infrastruktūra un efektīvs saimniekošanas ekonomiskais mehānisms (kooperācijas, nomas darbuzņēmuma un citu progresīvu darba organizācijas un samaksas formu attīstība).
Perspektīvā posma vissvarīgākais uzdevums ir trīspadsmitās piecgades pirmajos gados pārvarēt celtniecības jaudu atpalikšanu kā faktoru, kas limitē visas republikas tautas saimniecības attīstību. Tiks atrisināts uzdevums pilnīgi līdzsvarot celtniecības organizāciju vajadzības un būvmateriālu un saliekamo konstrukciju ražošanas apjomu.
Ilgais un lielais iedzīvotāju skaita mehāniskais pieaugums republikā pastiprinājis vairākas negatīvas tendences ekonomikā, ekoloģijā un starpnacionālajās attiecībās. Sakarā ar to tuvākajā laikā nepieciešams veikt ekonomiskus, juridiskus un administratīvus pasākumus, kas nodrošinātu republikas iedzīvotāju skaita mehāniskā pieauguma būtisku samazināšanos. Šis jautājums ir aktuāls arī citiem mūsu zemes reģioniem, kuros jūtams aizvien lielāks darbaspēka resursu trūkums, ko izraisa arī migrācija uz Latvijas PSR.
EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS SOCIĀLĀ ORIENTĀCIJA
Visas sabiedrības dzīves demokratizācija sekmē radikālu pavērsienu uz stipru sociālo politiku, kuras īstenošanu nosaka materiālās ražošanas nozaru funkcionēšanas efektivitātes ievērojamā paaugstināšanās.
Aplūkojamā laika posmā republikas iedzīvotāju skaita palielināšanās līdz prognozētajiem 2 miljoniem 875 tūkstošiem cilvēku jānodrošina galvenokārt uz dabiskā pieauguma pamata. To sekmēs minētie ekonomiskie, juridiskie un administratīvie pasākumi, kā arī uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu orientētās kompleksās programmas «Latvijas PSR iedzīvotāji» realizācija.
Iedzīvotāju ienākumu jomā tiks nodrošināta darba samaksas tieša atkarība no darbinieku darba ieguldījuma ražošanā.
Paredzētais darba ražīguma pieaugums tautas saimniecībā dos iespēju panākt, lai strādnieku un kalpotāju vidējā darba alga 2005. gadā sasniegtu 380 līdz 390 rubļu*, darba algai caurmērā palielinoties par 3,7 — 3,8 procentiem gadā. Tādā pašā apmērā palielināsies arī kolhoznieku darba samaksa.
Sabiedriskie patēriņa fondi pieaugs vairāk nekā 2,2 reizes, un tas nozīmē, ka uz šā pamata aizvien lielākā mērā tiks apmierinātas sabiedrības attīstībai svarīgas iedzīvotāju vajadzības (veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un citu sfēru attīstība), kā arī paplašināti sociālie pasākumi un palielināts to aptverto personu kontingents (pensionārā nodrošinājuma uzlabošana, palīdzības sniegšana invalīdiem, maznodrošinātības apgādātības likvidēšana u.c.).
Jauna kvalitatīva patēriņa līmeņa sasniegšana kopā ar pārmaiņām maksātspējīgajā pieprasījumā prasīs mazumtirdzniecības preču apgrozību republikā paplašināt aptuveni 1,8—2 reizes. Pilnīgi apmierinot iedzīvotāju vajadzības pēc pārtikas precēm, nepārtikas preču īpatsvars preču apgrozības struktūrā tiks palielināts no 50 procentiem 1985. gadā līdz 60—65 procentiem 2005. gadā. Kultūras, sadzīves un saimniecības preču pārdošana pieaugs 2 — 2,2 reizes, vieglās rūpniecības izstrādājumu pārdošana — par 30—35 procentiem.
Iedzīvotājiem sniegto maksas pakalpojumu apjoms pieaugs 2,1—2,3 reizes. Tas ļaus apmierināt maksātspējīgo pieprasījumu pēc tiem.
Paredzētais preču apgrozījuma un maksas pakalpojumu pieaugums apsteigs iedzīvotāju naudas ienākumu pieaugumu, un tas palīdzēs pārvarēt pastāvošo neatbilstību starp maksātspējīgo pieprasījumu un piedāvājumu.
Lai nodrošinātu republikas pilsētu, rajonu un ciematu jauno mikrorajonu kompleksu attīstību un apbūvi, paredzēts, pakāpeniski tuvojoties perspektīvajiem normatīviem, gādāt, lai tiktu celti visu sociālās infrastruktūras nozaru objekti — kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas objekti, komunālo un sadzīves pakalpojumu, finansu un kredīta, sakaru un valsts pārvaldes iestādes.
Uzlabojot darba apstākļus atbilstoši sanitāri higiēnisko normatīvu prasībām, likvidējot smago fizisko darbu un pamatvilcienos pabeidzot roku darba mehanizāciju, tiks sekmēta iedzīvotāju veselības stāvokļa būtiska uzlabošanās. Veselības aizsardzības un medicīnas zinātnes attīstīšana un uz šī pamata veikti plaši profilakses un ārstniecības pasākumi nodrošinās iedzīvotājiem veselīgu dzīvesveidu.
SABIEDRĪBAS GARĪGĀS SFĒRAS ATTĪSTĪBA
Lai nodrošinātu sabiedrības garīgo izaugsmi, kas balstītos uz saprātīgām vajadzībām un apzinātu aktīvu pozīciju visās lietderīgās darbības jomās, vispusīgu personības attīstību, uz tādas visos aspektos harmoniskas jaunās paaudzes veidošanu, kas būtu sagatavota patstāvīgai dzīvei un darbam, uz iedzīvotāju vispārīgās izglītības un kultūras līmeņa paaugstināšanu, tiks radikāli pārkārtota vispārīgā un profesionālā izglītība, orientējot to uz tālāku demokratizācijas attīstību, mācību un audzināšanas procesu satura, formu un metožu daudzveidību un starpnacionālo attiecību pilnveidošanu.
Mainīsies pedagogu kadru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas struktūra un uzlabosies šā darba kvalitāte. Tiks radīti vajadzīgie apstākļi, lai tālāk paaugstinātos skolotāju autoritāte sabiedrībā un varētu izpausties viņu iniciatīva.
Kultūras iestādes, radošās savienības, kā arī ražošanas kolektīvi un plašas sabiedrības aprindas nodrošinās tālāku lielu kultūras uzplaukumu un rūpēsies, lai tiktu saglabāts kultūras mantojums, kas pieder pie visas soclālvēsturiskās daudznacionālās kultūras — ļoti svarīga sabiedrības idejiski tikumiskās konsolidācijas faktora. Šā uzdevuma realizēšanu nodrošinās kompleksā programma «Kultūra—2oos», kuru patlaban izstrādā un kurā paredzēti pasākumi kompleksai visas šīs sfēras attīstībai, arī kultūras iestāžu materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai un paplašināšanai. Tiks uzcelti tādi svarīgi republikas nozīmes kultūras objekti kā valsts bibliotēka, koncertzāles, moderna izdevniecību poligrāfiskā bāze un radiokomplekss. Liela uzmanība tiks veltīta arhitektūras un vēstures pieminekļu saglabāšanai un atjaunošanai.
Paredzēts arī izveidot plašu tūrisma maršrutu tīklu ar attiecīgiem atpūtas infrastruktūras objektiem un iekārtot šos objektus tā, lai varētu plaši iesaistīt iedzīvotājus veselīgā un saturīgā brīvā laika pavadīšanā un atpūtā.
AUGSTA TAUTAS LABKLĀJĪBAS LĪMEŅA NODROŠINĀŠANAS LĪDZEKĻI
REPUBLIKAS UN TĀS REĢIONU SAIMNIECISKĀ APRĒĶINA MEHĀNISMA IZVEIDOŠANA
Republikas saimnieciskais aprēķins savā būtībā nozīmē tās saimnieciskās patstāvības pakāpes paaugstināšanu, konsekventi īstenojot ļeņinisko līdztiesības principu un vienlaicīgi palielinot ekonomisko metožu lomu un saglabājot elastīgu centrālisma koncepciju mūsu zemes ietvaros, lai kopīgajās interesēs risinātu vissvarīgākos stratēģiskos, aizsardzības un politiskos uzdevumus. Republikas saimnieciskais aprēķins iekļaujas partijas izstrādātajā ekonomiskās un politiskās sistēmas pārkārtošanas programmā.
Nosprausto mērķu un robežlīniju sasniegšana un noteikto prioritāšu realizēšana jānodrošina, izveidojot un ieviešot jaunu saimniekošanas mehānismu, kas balstītos uz PSRS likumu par valsts uzņēmumu (apvienību) un likumu par kooperāciju Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, kuri ļauj pastiprināt republikas attīstības komplekso raksturu un paaugstināt tās efektivitāti. Jaunā modeļa pamatelementiem jābūt: republikas patstāvības paplašināšanai ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā, kardinālai plānošanas, cenu veidošanas un finansu un kredīta mehānisma reformai, pārejai uz ražošanas līdzekļu vairumtirdzniecību, jaunu vadības organizatorisko struktūru radīšanai, progresīvu darba organizācijas formu izmantošanai, plaši ieviešot kolektīvo un nomas darbuzņēmumu un iekļaujot saimnieciska aprēķina kolektīvos inženiertehniskos darbiniekus, kooperācijas attīstīšanai un ārējo sakaru pilnveidošanai.
Jaunais sociāli ekonomiskās attīstības modelis tiks ieviests pakāpeniski, līdz ar attiecīgo pētījumu pabeigšanu un tautas saimniecības gatavību strādāt republikas, tās pilsētu un reģionu saimnieciskā aprēķina apstākļos.
ZINĀTNES UN TEHNIKAS ATTĪSTĪBA
Zinātniski tehniskais progress republikas tautas saimniecībā tiks nodrošināts, izmantojot Latvijas PSR un visas mūsu zemes zinātnisko un citu organizāciju pētījumu rezultātus, kā arī efektīvās formās piedaloties starptautiskajā zinātniski tehniskās darbības integrācijā un kooperācijā, pirmām kārtām ar SEPP valstīm.
Zinātnes un tehnikas virzienu attīstībā prioritāte tiks piešķirta jaunu konstrukciju materiālu un tehnoloģiju (kompozītmateriāli, keramikas materiāli, membrāntehnoloģija u.c.) radīšanai un izmantošanai; informātikai un skaitļošanas tehnikai; robottehnikai un elastīgajām automatizētajām ražotnēm; biotehnoloģijas un gēnu inženierijas izmantošanai medicīnā, lauksaimniecībā un ķīmijā; koksnes kompleksai pārstrādei; enerģētisko sistēmu optimizācijai un ražošanas ekoloģizācijai visās nozarēs.
Tālāk dinamiski attīstīsies un tiks izmantoti tautas saimniecībā tādi mūsdienīgi zinātnes un tehnikas virzieni kā lāzeru tehnika (mašīnbūvē, vieglajā rūpniecībā un medicīnā), optoelektronika (sakaru sistēmās un aparātu būvē) un supravadītspēja (enerģētikā, sakaru sistēmās, aparātu būvē un citās nozarēs).
Sabiedrisko zinātņu jomā paredzēts padziļināt pētījumus, kas saistīti ar aktuālām sociālistiskās sabiedrības pilnveidošanas problēmām. Ekonomikas zinātnei izvirzīts uzdevums prognozēt un pētīt republikas sociāli ekonomiskās attīstības paātrināšanas ceļus un līdzekļus. Uzmanības centrā būs tādi jautājumi kā saimnieciskā mehānisma attīstība (jaunais sociāli ekonomiskās attīstības modelis) un adekvāts ražotājspēku attīstības līmenis, nepieciešamība noskaidrot galvenos ceļus, kas ejami republikas tautas saimniecības nozarstruktūras pilnveidošanā zinātniski tehniskā progresa ietekmē, iedzīvotāju atražošana un racionāla darbaspēka resursu izmantošana.
Paātrināta eksperimentālās bāzes attīstība un zinātnē un zinātniskajā apkalpošanā nodarbināto cilvēku skaita palielināšanās atvieglos zinātnisko izstrādņu rezultātu ieviešanu tautas saimniecībā. To veicinās arī pastāvīga republikas starpnozaru zinātniski tehnisko kompleksu darba efektivitātes paaugstināšanās.
Jaunais saimnieciskais mehānisms, kas balstīsies uz pilnīgu saimniecisko aprēķinu un pašfinansēšanos, un daudzpusīgi zinātniskie sakari palielinās zinātnes, kā arī konstruēšanas un tehnoloģijas organizāciju ieinteresētību radīt konkurētspējīgu zinātniski tehnisko produkciju un tautas saimniecības nozaru ieinteresētību izmantot to izstrādnes un racionalizatoru un izgudrotāju priekšlikumus.
INFORMATIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA
Svarīgs tautas saimniecības pārkārtošanas virziens ir sabiedrības informatizācija un republikas tautas saimniecības optimālas funkcionēšanas nodrošināšana uz informātikas līdzekļu izmantošanas pamata. To būs iespējams sasniegt ar nosacījumu, ka pilnīgi tiks attīstīti visi informatizācijas aspekti republikas tautas saimniecības vadīšanā un citās sabiedrības dzīves sfērās, izveidojot nacionālu kolektīvās lietošanas informācijas fondu, tai skaitā vienotā informācijas un skaitļošanas tīklā iekļautu automatizētu datu banku sistēmas un atsevišķas datu bāzes ekonomiskajos, tehniskajos, tehnoloģiskajos, sociālajos un citos virzienos, kā arī zināšanu bāzes. Uz šā pamata jāizveido sistēma informācijas pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.
Uz dažādu automatizēto informācijas sistēmu attīstības bāzes kā principiāli jaunas vadības tehnoloģijas izveidošanas līdzekļi tiks radītas kvalitatīvi jaunas klases integrētās automatizētās sistēmas ražošanas procesa un visas tautas saimniecības vadīšanas uzdevumu risināšanai. Informatizācijas sasniegumi plaši jāizmanto arī izglītības, veselības aizsardzības un zinātnes sistēmā. Minēto darbu virzienu realizēšana prasīs paplašināt speciālistu kadru sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu, kā arī paātrināti realizēt vispārējās kompjuterapmācības programmu.
Lai nodrošinātu iepriekš teikto, ir svarīgi apvienot ekonomistu, sociologu, juristu un sistēmanalīzes speciālistu pūliņus, lai izveidotu nepieciešamo instrumentāriju (tautas saimniecības vadības procedūras un reglamentus, atbilstošus ekonomiski matemātiskos modeļus un metodes), kā arī pētītu pašas informatizācijas kā augošas tautas saimniecības nozares ekonomiku. Jāņem vērā, ka svarīgs aspekts, kas saistīts ar jauno pieeju kompjuterizācijai, ir humanitārais aspekts. Jebkuru sistēmu un automātu darbā visa mērs bijis un paliek cilvēks. Turklāt galvenā uzmanība jāveltī informātikas programmas tehniskās realizācijas jautājumiem, kas attiecas uz nepieciešamo skaitļošanas līdzekļu ražošanas paplašināšanu republikā. Minētie darbi tiek koncentrēti programmā «Informātika».
APKĀRTĒJĀS VIDES AIZSARDZĪBA
Pakāpe, kādu sasniegusi kaitīgo izmešu un atkritumu ietekme uz apkārtējo vidi, sevišķi aktuālu padara dabas aizsardzības darbu, kam aizvien lielākā mērā jānosaka ražošanas attīstības virzienu un izvietojuma izvēle. Lai uzlabotu visas dabas vides stāvokli, tiks realizēta kompleksā programma «Dabas aizsardzība un dabas resursu racionāla izmantošana Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā». Paredzēts neatlaidīgi realizēt nospraustās programmas, kuras nosaka, ka Latvijas PSR tautas saimniecība līdz 2000. gadam pāries uz svarīgāko materiālo resursu veidu bezatlikumu izmantošanu.
Līdz 1996. gadam republikā pilnīgi jāizbeidz neattīrītu notekūdeņu aizvadīšana. Lai atrisinātu šo uzdevumu, jāuzceļ pilsētu attīrīšanas būves, kuru summārā jauda pārsniegtu 1 miljonu kubikmetru diennaktī. Lielākās no tām būs Rīgas pilsētas kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas būves (divas kārtas — katra ar 350 tūkstošu kubikmetru lielu summāro jaudu diennaktī). Bez tam paredzēta plaša vietējo attīrīšanas būvju celtniecība.
Līdz 2000. gadam republikā jāatrisina jautājums par visu bioloģiski attīrīto notekūdeņu papildu fizikāli ķīmisko attīrīšanu no biogēnām vielām. Ņemot vērā, ka upes lielā mērā ievada Baltijas jūrā biogēnās vielas (3—4 tūkstošus tonnu fosfātu un līdz 60 tūkstošiem tonnu kopējā slāpekļa gadā), īpaša uzmanība jāvelta zemkopības kultūras paaugstināšanai, pirmām kārtām minerālmēslu proporciju ievērošanai un iestrādāšanas tehnoloģijai, kā arī indīgo ķimikāliju lietošanai. Plaši jāpraktizē biotehnoloģijas un mikrobioloģijas procesu izmantošana lielo lopkopības kompleksu atkritumu utilizācijā un jārada bioloģiski līdzekļi lauksaimniecības kultūru aizsargāšanai pret kaitēkļiem un slimībām.
Rūpniecības atkritumu veidošanās negatīvi ietekmē pazemes ūdeņu kvalitāti, un tas ir sevišķi bīstami apstākļos, kur veidojas depresijas piltuves (Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas joslās). Trīspadsmitajā un četrpadsmitajā piecgadē jāveic visu pilsētas izgāztuvju teritoriju sanācija un jārada jaunas jaudas toksisko vielu un radioaktīvo atkritumu utilizēšanai un konservēšanai.
Lai atrisinātu sadzīves atkritumu pārstrādes un izmantošanas uzdevumu, paredzēts uzcelt atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Līdz perspektīvā laika posma beigām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jūrmalā paredzēts radīt jaudas, kas spēs pārstrādāt aptuveni 1 miljonu kubikmetru atkritumu gadā.
Gaisa baseina aizsardzības jomā līdz ar uzdevumiem pilnveidot ražošanas tehnoloģiskos procesus un ieviest izplūdes gāzu neitralizatorus jānodrošina pāreja uz kurināmo, kas saturētu maz sēra un maz pelnu, un jāizbeidz cementa ražošana Rīgā. Kopā ar Lietuvas PSR jāatrisina jautājums par apkārtējās vides aizsardzību pret Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas un Naujoji Akmenes cementa rūpnīcas izmešiem.
MATERIĀLĀS RAŽOŠANAS NOZARU ATTĪSTĪBA
Līdz 2005. gadam jāsasniedz šādas attīstības robežlīnijas: rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas ražošana būs pieaugusi attiecīgi 2 un 1,3—1,4 reizes. Nacionālais ienākums būs palielinājies 2,1 reizi, bet sabiedriskā darba ražīgums, pateicoties izraudzītajam intensīvajam attīstības ceļam, — 2,4 reizes.
Tautas saimniecības ražošanas pamatfondi palielināsies gandrīz 1,7 reizes, turklāt visās nozarēs tiks nodrošināta to būtiska atjaunināšanās. Ražošanas pamatfondu atjaunināšana, zinātniski tehnisko izstrādņu sasniegumu izmantošana un saimnieciskā mehānisma pilnveidošana kļūs par pamatu visas ekonomikas efektivitātes paaugstināšanai.
Resursu taupīšanas darba krasas uzlabošanas svarīgo nozīmi nosaka tā lielais efekts. Materiālietilpības samazināšana par 1 procentu dod 1,5 reizes lielāku nacionālā ienākuma pieaugumu nekā sabiedriskā kopprodukta ražošanas apjoma palielināšana par 1 procentu.
Prognozējamais darba ražīguma pieaugums radīs priekšnoteikumus strādājošo pārdalīšanai tautas saimniecībā. Materiālās ražošanas nozarēs nodarbināto cilvēku skaits samazināsies par 120 tūkstošiem, taču neražojošās sfēras nozarēs tas palielināsies par 140 tūkstošiem, tas ir, kopējais strādājošo skaita pieauguma būs 20 tūkstoši cilvēku.
RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBA
Nosprausto rūpnieciskās ražošanas robežlīniju sasniegšana pirmām kārtām jānodrošina uz republikā radītā zinātniskā, inženiertehniskā, kultūras un sabiedriskā potenciāla efektīvas izmantošanas bāzes ar šo spēku konsolidāciju augsti intensīvā rūpniecības attīstīšanā, turpmāk noteikti attīstot zinātņietilpīgas, maz materiālietilpīgas un maz metālietilpīgas nozares un ražotnes. Augsti kvalificēta darbaspēka un bezatlikumu tehnoloģiju izmantošanai jāorientējas uz augstas kvalitātes un ārējā tirgū konkurētspējīgu preču ražošanu. Tādējādi mašīnbūves nozarē prioritāte tiks piešķirta radioelektronikas kompleksam un starpnozaru ražotnēm.
Jāpanāk, lai kardināli tiktu grozīta Savienības ministriju un resoru tradicionālā pieeja rūpniecības attīstībai Latvijas PSR teritorijā. To piedāvātā tradicionālā varianta vietā, kurš paredz paplašināt republikā izvietotos lielos uzņēmumus līdz ar samērā lielu jaunas celtniecības apjomu, ir lietderīgi izveidot nelielas inženiertehniskas un zinātniski inženiertehniskas firmas, arī kopā ar ārzemju firmām un uz kooperatīviem pamatiem, kuras apgūtu un ražotu zinātņietilpīgu un maz materiālietilpīgu produkciju. Šādās firmās strādātu no 10 līdz 150 cilvēkiem. Teritoriāli šīs firmas atrastos vienā joslā dažādās republikas pilsētās. Līdz ar eksperimentālo bāzu un starpnozaru zinātniski tehnisko kompleksu attīstību šādu firmu radīšanai un funkcionēšanai jākļūst par ļoti svarīgu zinātniski tehniskā progresa paātrināšanas elementu, bet, izmantojot marketinga metodes, — zinātniski ekonomiskā progresa paātrināšanas elementu.
Ņemot vērā iepriekš teikto un piešķirot prioritāti otrajam rūpniecības attīstības variantam, jārevidē vairāki direktīvo orgānu pieņemtie lēmumi un stingri jāievēro PSKP CK un PSRS Ministru Padomes 1981. gada 18. jūnija lēmums Nr. 567 «Par rūpniecības objektu celtniecības ierobežošanu lielajās pilsētās».
Jaunajam rūpniecības attīstības modelim aplūkojamā laika posmā jānodrošina strādājošo skaita samazināšanās apmēram par 25 tūkstošiem cilvēku katrā nākamajā piecgadē, darba ražīgumam ceļoties 2,4 reizes. Īstenojot šo rūpniecības attīstības modeli, reizē radikāli jāuzlabo ražošanas pamatfondu izmantošana un jāpalielina fondu atdeve, arī ar pāreju uz ekonomiski pamatotu un sociāli pieļaujamu vairākmaiņu darba režīmu, jāpilnveido izejvielu un kurināmā resursu izmantošana un ievērojami jāsamazina rūpnieciskās ražošanas negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Jāievieš resursus taupošas un bezatlikumu tehnoloģijas.
Būtiski jāpalielina republikas mašīnbūves uzņēmumu loma visu rūpniecības nozaru ražošanas aparāta atjaunināšanā, ievērojami paplašinot speciālo tehnoloģisko iekārtu ražošanu.
Lai atgūtu zaudēto tautas pieredzi, paredzēts radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus kvalitatīvam amatnieku darbam kā paraugam un lietu loģikas skolai, nodibināt nacionālās vides kultūras institūtu, kas nodarbotos ar amatniecības, dizaina un arhitektūras problēmu izpēti un izstrādātu ieteikumus mājamatniecības organizēšanai un attīstīšanai.
Lai republikas iedzīvotājus labāk apmierinātu ar rūpnīcas «Sarkanais metalurgs» un Brocēnu cementa un šīfera kombināta produkciju, nepieciešams tos rekonstruēt un modernizēt, paplašinot ražošanas apjomu.
Saskaņā ar prognozēm 2005. gadā elektroenerģijas patēriņš Latvijā sasniegs vismaz 17 līdz 18 miljardus kilovatstundu, tas ir, būs pusotras reizes lielāks par gaidāmo elektroenerģijas patēriņu 1990. gadā. Lai apmierinātu šādu pieaugumu, paredzēts rekonstruēt un modernizēt strādājošās elektrostacijas, paplašināt Rīgas otro termoelektrocentrāli, uzbūvēt jauno, trešo Rīgas TEC, kurā izmantos gāzveida degvielu, būvēt nelielas hidroelektrostacijas un plašāk likt lietā netradicionālos enerģijas avotus (vēju, sauli, biogāzi u.c.), kas dos iespēju saglabāt tagadējo elektroenerģijas patēriņa līmeni (aptuveni 40 līdz 45 procentus), izmantojot pašu elektrostacijas.
Pieaugošās vajadzības pēc elektroenerģijas, kas būs jūtamas pēc 2005. gada, iespējams apmierināt, saņemot to no kaimiņu energosistēmām vai būvējot jaunu lielu enerģijas avotu Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, kura ekonomiskais un ekoloģiskais apstiprinājums jāizskata attiecīgos tehniski ekonomiskajos materiālos. Tajos jāatspoguļo un jāsalīdzina alternatīvi Latvijas enerģētikas attīstības varianti.
Termoenerģētikai 2005. gadā jānodrošina 40—41 miljona gigakaloriju siltumenerģijas izstrādāšana un piegādāšana patērētājiem, tas ir, pieaugumam jābūt 1,3 reizes salīdzinājumā ar 1990. gadu.
2005. gadā republikas vajadzības pēc dabasgāzes būs palielinājušās līdz 6—6,3 miljardiem kubikmetru. Lai nodrošinātu šāda gāzes daudzuma piegādi, paredzēts tālāk attīstīt maģistrālos gāzes tīklus. Tiks turpināta jau esošās gāzes pazemes glabātavas paplašināšana, tiek noskaidrotas vajadzības pēc jaunas glabātavas ierīkošanas. Tas viss dos iespēju paplašināt pilsētu un citu apdzīvoto vietu, kolhozu, padomju saimniecību un uzņēmumu gazifikāciju, uzlabot gaisa baseina tīrību.
Ķīmijas rūpniecības attīstība katrā ziņā jānodrošina tikai uz strādājošo ražotņu tehniskās atjaunināšanas un modernizācijas pamata. Kur tas nepieciešams aiz ekoloģiskiem apsvērumiem, atsevišķas ražotnes jālikvidē vai jāpārbāzē uz citām vietām, kur var nodrošināt attiecīgo apkārtējās vides aizsardzības prasību ievērošanu.
Mežsaimniecības kompleksa attīstībai, kas noritēs, nedaudz palielinoties aprēķina cirsmai, jānodrošina kokmateriālu sagatavošanas labāka saistīšana ar pārstrādi un galaprodukcijas izlaidi. Turklāt koku izejvielu atražošanas intensifikācijai daudz plašāk jāizmanto mežu meliorācija un citi faktori, kas paātrina meža augšanu. Tāpat jānodrošina pilnīgs izejvielu izmantošanas kompleksums.
Ievērojot, ka republikā nav pamatizejvielu vieglajai rūpniecībai, paredzēts samazināt šīs nozares īpatsvaru rūpnieciskās ražošanas kopapjomā un attiecīgi stabilizēt citām republikām piegādājamās produkcijas devumu.
Saskaņā ar republikas pārvaldes ģenerālshēmu jaunizveidotajām Valsts rūpniecības komitejai un Valsts kurināmā un enerģētikas komitejai jāveic darbs savu nozaru kompleksuma attīstības virzienā, lai ievērojami palielinātu augstas kvalitātes tautas patēriņa preču ražošanu un maksimāli taupītu visu veidu resursus. Šai nolūkā paredzēts izstrādāt un realizēt komplekso mērķprogrammu «Tehnika un tehnoloģija».
AGRORŪPNIECISKĀ KOMPLEKSA ATTĪSTĪBA
Lai republikā sasniegtu stabilu racionālu visu svarīgāko pārtikas produktu patēriņa līmeni un pilnveidotu uzturvielu struktūru, kā tas paredzēts kompleksajā programmā «Latvijas PSR iedzīvotāju pārtikas apgādes kvalitatīvā uzlabošana no 1991. līdz 2000. gadam», kā arī nodrošinātu lauksaimniecības produkcijas piegādes ekonomiski pamatotos apmēros Vissavienības fondam, tiks radikāli modernizēts agrorūpnieciskais komplekss.
Lauksaimniecības produkcijas ražošanas perspektīvie apjomi tiek noteikti, ievērojot šādus virzienus: intensīvi izmantojamo lauksaimniecības platību palielināšana, pasākumi augsnes auglības celšanai, ar selekcijas un sēklkopības līdzekļiem radītas jaunas lauksaimniecības kultūru šķirnes, kas izturīgākas pret slimībām un laika apstākļu svārstībām, ir derīgas industriālajai ražošanas tehnoloģijai un nodrošina potenciālu iespēju iegūt 70 līdz 90 centnerus graudu no hektāra, dzīvnieku produktivitātes ģenētiskā potenciāla paaugstināšana ar ciltsdarbu un lopbarības līdzsvarotību, republikas dabas un klimata apstākļiem atbilstošas lauksaimniecības tehnikas izmantošana.
Prognozējamajā laika posmā tiek saglabāta lauksaimniecības specializācija piena ražošanā, gaļas lopkopībā un cūkkopība. Šīs nozares ražošanas apjomus pamatvilcienos nosaka augkopības un visupirms lopbarības ražošanas attīstības līmenis. Lopbarības graudu ražošana jāorientē uz to, lai lopkopības vajadzības pēc spēkbarības tiktu apmierinātas galvenokārt ar pašu produkciju.
Paredzēts graudu ražošanas apjomu 2005. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadam plānoto līmeni palielināt par 35 procentiem, lai tas sasniegtu 3,1 miljonu tonnu. Tehnisko kultūru — linu un cukurbiešu — ražošanas apjomi saglabāsies 1990. gada plāna līmeni, bet kartupeļu un dārzeņu kopievākumam jābūt ar nelielu pieaugumu attiecībā pret 1990. gada plānu.
Pārmaiņas lopkopības produkcijas ražošanā tiek prognozētas, pamatojoties uz sagaidāmajiem lopbarības resursiem, to līdzsvarotības uzlabošanos barības elementu ziņā, dzīvnieku produktivitātes celšanos uz ciltsdarba uzlabošanās bāzes, biotehnoloģijas metožu izmantošanu augsti produktīvu dzīvnieku līniju izveidošanai un piena lopu ganāmpulka šķirņu struktūras pilnveidošanu. Paredzēts panākt, lai aplūkojamā perioda beigās govju produktivitāte būtu 5,5 tūkstošus kilogramu piena gadā. 2005. gadā piena bruto produkcija sasniegs 2 miljonus 550 tūkstošus līdz 2 miljonus 750 tūkstošus tonnu, gaļas ražošana — 420 līdz 440 tūkstošus tonnu kautsvarā.
Pārstrādes rūpniecības attīstību perspektīvā noteiks lauksaimniecības produkcijas ražošanas pieaugums un tās pilnīgākas pārstrādes uzdevumi. Tiks realizēta tālāka pārstrādes rūpniecības un lauksaimniecības integrācija, tās objektu racionāla izvietošana republikā atbilstoši izejvielu ražošanas vietām — kolhozos, padomju saimniecībās, agrofirmās un agrokombinātos. Gaļas un piena rūpniecības jaudām jau trīspadsmitajā piecgadē jātiek pilnīgi līdzsvarotām ar aizvien lielāko apjomu, kādā tiks ražots un saņemts pārstrādei piens, lopi un putni.
Līdz ar jaunu, progresīvu tehnoloģiju ieviešanu pārstrādes rūpniecība tiks orientēta uz lauksaimniecisko izejvielu pilnīgāku pārstrādi, produkcijas sortimenta paplašināšanu un zudumu samazināšanu ražošanas, transportēšanas un glabāšanas procesā.
CELTNIECĪBAS KOMPLEKSS
Celtniecības kompleksa attīstība tiek plānota, ņemot vērā, ka palielināsies kapitālieguldījumu un celtniecības un montāžas darbu kopapjoms, kā arī pieaugs ražošanas rekonstrukcijas un tehniskās modernizēšanas izdevumu īpatsvars, tiks būvēti neražojošās sfēras objekti un tiks likvidēts darbuzņēmuma organizāciju jaudu deficīts. Aizvien lielākie kapitālieguldījumi dzīvokļu un citu neražojošās sfēras objektu celtniecībā sekmēs republikas attīstības sociālo ievirzi.
Jau 15 gadu ilgā perioda sākumā paredzēts vajadzīgajā apmērā palielināt kapitālieguldījumus celtniecības bāzes jaudu krasai kāpināšanai, arī Rīgas trešā ēku celtniecības kombināta būvei, un atšķirībā no citām materiālās ražošanas nozarēm celtniecībā saglabāt pašlaik nodarbināto cilvēku skaitu.
Kapitālieguldījumi republikas tautas saimniecībā turpmākajos 15 gados noteikti 43 miljardu rubļu kopsummā, proti, būs 1,7 reizes lielāki nekā iepriekšējā piecpadsmit gadu posmā. Turklāt kapitālieguldījumi materiālās ražošanas sfērā palielināsies aptuveni 1,5 reizes, bet neražojošajā sfērā — 2,2 reizes.
Aprēķini rāda, ka pāreja uz jauno finansēšanas mehānismu nodrošinās, lai paredzētos kapitālieguldījumus segtu saražotā virsprodukta apjoms.
Celtniecības kompleksa attīstību perspektīvā noteiks dzīvokļu un civilo objektu celtniecības apjoma būtiska palielināšanās un pieaugošs ražošanas objektu rekonstrukcijas un tehniskās modernizēšanas apjoms. Turklāt perspektīvajai celtniecības politikai jānodrošina funkcionāli un estētiski pilnvērtīgas, izteiksmīgas un cilvēka vajadzībām atbilstošas dzīves vides izveidošana gan pilsētā, gan laukos.
Perspektīvajā laika posmā saliekamais dzelzsbetons zaudēs galvenā būvmateriāla lomu. Paredzēts plašāk izmantot tērauda un vieglās būvkonstrukcijas. Līdz četrpadsmitās piecgades beigām masveidā jāsāk ražot polimērbetoni un plastbetoni, stiegrojuma materiāli no sintētiskajām un stikla šķiedrām.
Zinātniski tehniskajam progresam celtniecībā un būvmateriālu un būvkonstrukciju rūpniecībā jānodrošina ēku un būvju celtniecības industrializācijas un tehnoloģisko risinājumu tālāka attīstība un padziļināšanās, ēku svara, kā arī darba, materiāli tehnisko un enerģētisko resursu izlietojuma samazināšanās, pāreja uz augstas būvgatavības materiālu un izstrādājumu ražošanu un komplektu piegādi. Projektu un tāmju izstrādāšanā plaši lietos informātikas līdzekļus un metodes konstrukciju aprēķināšanai, arhitektoniskajai plānošanai, tāmju sastādīšanai, rasējumu izgatavošanai un citiem darbiem (automatizētās projektēšanas sistēma).
Saimnieciskā mehānisma pilnveidošana noteiks visu investīcijas procesa dalībnieku tālāku orientāciju uz celtniecības galaprodukcijas radīšanu pienācīgā kvalitātē un paredzētajos termiņos. Plānots paplašināt paša celtniecības kompleksa mašīnbūvi. Paredzēts plašāk izvērst projektēšanas, kā arī celtniecības un remonta kooperatīvu darbību.
TRANSPORTA KOMPLEKSS
Kravas transporta darba apjoms noteikts, ņemot vērā ražošanas paplašināšanos un materiālietilpības mainīšanos, transporta un ekonomisko sakaru racionalizāciju, republikas teritorijā paredzamo eksporta un importa pārvadājumu, kā arī tranzītpārvadājumu apjomu. Sagaidāms, ka visu transporta veidu pārvadāto kravu apjoms un kravu apgrozījums 15 gadu laikā pieaugs par 6—7 procentiem. Pasažieru pārvadājumu ziņā visi transporta veidi attīstīsies apmēram vienādi — par 10 līdz 15 procentiem.
Tiks uzbūvēti apvedceļi astoņām pilsētām un ciematiem (Jelgavai, Saulkrastiem, Bauskai, Salacgrīvai u.c.) un vairāki ceļa pārvadi pār dzelzceļiem. Republikas autoceļu stāvoklis prasa paātrināti paplašināt autoceļu tīklu ar augstiem transporta ekspluatācijas raksturlielumiem, rekonstruējot vecos un būvējot jaunus ceļus ar uzlabota tipa segumu (asfaltbetons u.c.), arī tādus, kas kolhozus un padomju saimniecības savieno ar rajonu administratīvajiem centriem.
Paredzēts izbūvēt apveddzelzceļu ap Rīgu, pabeigt visu Rīgas mezgla piepilsētas iecirkņu elektrifikāciju, kā arī pārcelt ārpus Rīgas centrālās daļas Rīgas preču staciju un Torņakalna stacijas preču kantori.
Jūras ostas republikā tiks attīstītas, galvenokārt rekonstruējot esošās piestātnes. Paredzēts palielināt konteineros un paketēs piegādāto kravu pārkraušanas jaudas Rīgas jūras tirdzniecības ostā un veikt dabas aizsardzības pasākumus Ventspils ostā.
Rīgas transporta sistēmas pilnveidošana pirmām kārtām tiek vērsta uz pasažieru pārvadājumu un ekoloģiskās situācijas uzlabošanu pilsētas centrālajā daļā un pilsētas transporta organizācijas līmeņa paaugstināšanu. Nepieciešamo pilsētas transporta attīstības detalizāciju ļaus izdarīt uzsāktā pilsētas transporta shēmas precizēšana.
ĀRĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA
Latvijas PSR ekonomiskie sakari ar ārvalstīm laika posmā līdz 2005. gadam attīstīsies ciešā saistībā ar pasaules tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanas paplašināšanos republikā. Paredzēts nodrošināt ražošanas pieaugumu apsteidzošu eksporta apjoma palielināšanos, sevišķi attiecībā uz mašīnbūves, aparātu būves un sadzīves radioelektronikas produkciju un vieglās rūpniecības izstrādājumiem. Tiks attīstīts arī pakalpojumu eksports (tūrisms un atpūta, medicīna, mākslas darbu eksports, viesizrāžu un vieskoncertu organizēšana uz komerciāliem pamatiem).
Plaši jāievieš tiešie ražošanas sakari, kopīgu uzņēmumu un organizāciju veidošana ar sociālisma zemēm un tur, kur tas ir iespējams un lietderīgi, — arī ar kapitālistiskajām un jaunattīstības zemēm, it īpaši risinot uzdevumu apgādāt tirgu ar augstas kvalitātes tautas patēriņa precēm. Uzņēmumu un organizāciju ieinteresētības nodrošināšana, ieviešot stimulējošus valūtas atskaitījumu normatīvus, tarifus un cenas un valūtas pašfinansēšanos, ļaus palielināt republikas eksporta apjomu 3,5 līdz 4 reizes.
Ekonomiskajās attiecībās starp Latvijas PSR un sadraudzības pilsētām un teritorijām citās zemēs tiks izstrādāts un realizēts jauns šo attiecību modelis, kas būs balstīts uz dažādām sadarbības formām, kuras garantēs savstarpēji izdevīgu saimniecības attīstības efektivitātes paaugstināšanos. Šim modelim savienojumā ar uzņēmumu un organizāciju ekonomisko patstāvību un inovācijas firmu dibināšanu jākļūst par svarīgu jaunā republikas sociāli ekonomiskās attīstības modeļa elementu.
RAŽOTĀJSPĒKU IZVIETOJUMA PILNVEIDOŠANA
Viens no svarīgākajiem tautas saimniecības attīstības uzdevumiem ir tālāk pilnveidot ražotājspēku izvietojumu republikā, nodrošināt ražošanas un sociālās infrastruktūras racionālu savienošanu un kompleksu attīstību katrā reģionā, rajonā un pilsētā, ņemot vērā nepieciešamību uzturēt kārtībā dzīves sfēru un saglabāt ainavu, stingri ierobežot minēto faktoru iedarbību uz dabu un izslēgt pieļaujamo slodžu pārsniegšanu. Pēdējā uzdevuma realizēšanu nodrošinās teritoriālā kompleksā dabas aizsardzības shēma, kas pašlaik tiek izstrādāta.
Jāmaina rūpnieciskās ražošanas teritoriālās proporcijas. Ņemot vērā sasniegto līmeni, sociāli ekonomiskos apstākļus un plānošanas struktūras specifiku, jāaptur vairāku pilsētu un pirmām kārtām Rīgas, Ventspils un Liepājas augšana. Jauni rūpniecības objekti galvenokārt tiks celti tajos mazāk attīstītajos reģionālajos centros un pilsētās, kur ir labvēlīgāki apstākļi. Tas ļaus samazināt Rīgas reģiona īpatsvaru republikas ekonomiskajā potenciālā. Saskaņā ar pilsētu ģenerālplāniem tiks pārdislocēti un dažos gadījumos pārprofilēti vai slēgti atsevišķi rūpniecības uzņēmumi, cehi un iecirkņi (Rīgā, Daugavpilī, Liepājā). Lai labāk izmantotu republikas teritorijas ziemeļaustrumu daļas un dažu citu lauku rajonu potenciālu, paredzēts tajos palielināt celtniecības organizāciju jaudas un apsteidzošā tempā veikt citus pasākumus.
Paredzēts, ka laika posmā līdz 2005. gadam visā republikas teritorijā būs iespējams sasniegt normatīvo līmeni pakalpojumu sniegšanā un nodrošinātībā ar sociālās infrastruktūras iestādēm.
Laukos paredzēts attīstīt labiekārtotus ciematus, reizē izmantojot jau esošās un būvējot jaunas dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, kas jāizvieto saskaņā ar nepieciešamību laukos attīstīt efektīvas darba organizācijas formas (kolektīvais, ģimenes un nomas darbuzņēmums).
***
Nosprausto Latvijas PSR attīstības mērķu un robežlīniju sasniegšana ļaus trīspadsmitajā piecgadē un laika posmā līdz 2005. gadam visas mūsu zemes tautas saimniecības kompleksa ietvaros, vispusīgi izmantojot radīto ražošanas un garīgo potenciālu, saskaņā ar PSKP programmu būtiski pavirzīties uz priekšu, uz augstāka tautas labklājības līmeņa sasniegšanu.
Šajā koncepcijā nospraustie republikas attīstības mērķi un robežlīnijas turpmākajam piecpadsmit gadu posmam tiks detalizēti, izstrādājot Latvijas PSR ekonomiskās un sociālās attīstības pamatvirzienus šim periodam.
Latvijas PSR Valsts plāna komiteja
- Visi rādītāji naudas izteiksmē tika koriģēti, ievērojot cenu reformu.
