Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas VALODU LIKUMS
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvija ir vienīgā etniskā teritorija pasaulē, kuru apdzīvo latviešu tauta. Viens no galvenajiem latviešu tautas eksistences un tās kultūras pastāvēšanas un attīstības priekšnosacījumiem ir latviešu valoda. Pēdējos gadu desmitos latviešu valodas lietošana valsts un sabiedriskajā dzīvē ievērojami sašaurināta. Tas prasa tiesiski noteikt īpašus pasākumus latviešu valodas aizsardzībai. Šādu aizsardzību var garantēt valsts valodas statuss. Ar to valsts nodrošina latviešu valodas vispusīgu un pilnvērtīgu lietošanu visās valsts un sabiedriskās dzīves jomās, kā arī tās mācīšanu.
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika atbalsta latviešu valodas mācīšanu un pētīšanu arī ārpus republikas Vienlaikus valsts rūpējas par cieņpilnu attieksmi pret visām Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā lietotajām valodām un dialektiem.
Latviešu valodas valsts valodas statuss neaizskar pārējo nacionalitāšu pilsoņu konstitucionālās tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas.
Likumā ņemts vērā tas, ka krievu valoda pēc latviešu valodas ir visplašāk lietotā valoda Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā un ir viena no starpnacionālās saziņas valodām.
1. nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants. Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju Latvijas PSR valsts valoda ir latviešu valoda.
2. pants. Valsts nodrošina visiem Latvijas PSR iedzīvotājiem tiesības apgūt latviešu valodu, finansējot latviešu valodas mācīšanas programmu.
3. pants. Latvijas PSR Valodu likums nosaka latviešu valodas un citu valodu lietošanu valsts, tautas saimniecības un sabiedriskās darbības sfērās, pilsoņu valodas izvēles tiesības un valodu aizsardzību.
Likums neregulē valodu lietošanu PSRS Bruņotajos Spēkos, robežapsardzes, iekšējā un dzelzceļa karaspēkā, kas atrodas Latvijas PSR teritorijā.
2. nodaļa
PILSOŅA VALODAS IZVĒLES TIESĪBAS
4. pants. Saskarē ar valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām saziņas, informācijas un dokumentu valodu — latviešu vai krievu — izvēlas pilsonis.
Lai realizētu šīs tiesības, visiem valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, ir jāprot un jālieto kā latviešu, tā arī krievu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai.
Valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šiem darbiniekiem, nosaka Latvijas PSR Ministru Padomes paredzētajā kārtībā.
5. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā rīkotajos kongresos, konferencēs, sēdēs, sanāksmēs un sapulcēs runātāja valodas izvēle ir brīva.
3. nodaļa
VALODA VALSTS VARAS UN VALSTS PĀRVALDES ORGĀNOS, IESTĀDĒS, UZŅĒMUMOS UN ORGANIZĀCIJĀS
6. pants. Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānos gan lietvedības, gan sēžu un visu citu darba sanāksmju valoda ir valsts valoda. Šīs valodas nepratēji sēdēs un sanāksmēs var lietot krievu vai pēc vienošanās kādu citu valodu. Nepieciešamības gadījumos rīkotājs nodrošina tulkojumu.
Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgānu aktus pieņem un publicē latviešu valodā. Likumdošanā noteiktajos gadījumos tiek dots to autentisks tulkojums krievu valodā.
7. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā esošajās iestādēs, uzņēmumos un organizācijās lietvedības valoda ir valsts valoda.
Sarakstē ar Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem republikas iestādes, uzņēmumi un organizācijas lieto latviešu valodu.
Krievu un citu valodu lietošanu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbības dokumentēšanā nosaka Latvijas PSR Ministru Padome, ievērojot šā likuma principus un darba kolektīvu padomju priekšlikumus.
Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kas izveidotas pēc valodas principa (mācību iestādes, teātri u. c). kā arī nacionālās kultūras biedrībām.
8. pants. Dokumentiem, kurus pilsoņiem izsniedz valsts varas un valsts pārvaldes orgāni, kā arī iestādes, uzņēmumi un organizācijas, pēc pilsoņu izvēles jābūt latviešu, krievu vai arī latviešu un krievu valodā.
Valsts varas un valsts pārvaldes orgāniem, kā arī iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām jāpieņem un jāizskata pilsoņu iesniegtie dokumenti latviešu vai krievu valodā; citās valodās iesniegtajiem dokumentiem jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu vai krievu valodā.
9. pants. Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni, ka arī iestādes, uzņēmumi, organizācijas un to amatpersonas, kamēr nav noskaidrota saziņas valoda, pie pilsoņa griežas valsts valodā. Turpmāka saziņā lieto abām pusēm pieņemamu valodu.
Latvijas PSR valsts varas un valsts pārvaldes orgāni, iestādes, uzņēmumi un organizācijas un to amatpersonas uz pilsoņu iesniegumiem un sūdzībām atbild tajā valodā, kurā persona pie tiem griezusies, vai citā, abām pusēm pieņemamā valodā.
10. pants. Tiesvedībā un administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā valodas lieto atbilstoši Latvijas PSR Konstitūcijai un Latvijas PSR likumiem.
4. nodaļa
VALODA IZGLĪTĪBĀ, ZINĀTNĒ UN KULTŪRAS DZĪVĒ
11. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantētas tiesības iegūt vispārējo vidējo izglītību latviešu vai krievu valodā.
Tiesības uz izglītību dzimtajā valodā ir arī citu republikā dzīvojošo nacionalitāšu pilsoņiem. Valsts rada apstākļus šo tiesību realizēšanai.
Bērnu un mācību iestāžu vadītājiem, mācību un audzināšanas personālam jāprot attiecīgās iestādes mācībvaloda (mācībvalodas).
12. pants. Latvijas PSR nodrošina vidējās speciālajās, arodvidusskolās un augstākajās mācību iestādēs mācības latviešu un krievu valodā Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai nepieciešamajās specialitātēs neatkarīgi no mācību iestādes resorpakļautības. Specialitāšu sarakstu nosaka Latvijas PSR Ministru Padome.
13. pants. Visās Latvijas PSR mācību iestādēs ar citu mācībvalodu latviešu valoda tiek mācīta neatkarīgi no šo iestāžu resorpaklautības. Latvijas PSR vidējo, vidējo speciālo un augstāko mācību iestāžu beidzējiem jākārto eksāmens valsts valodā. Nepieciešamo valodas prasmes pakāpi nosaka un valodas mācīšanu nodrošina Latvijas PSR Tautas izglītības ministrija kopā ar attiecīgām ministrijām un valsts komitejām.
14. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir zinātnisko darbu valodas brīva izvēle.
Zinātnisko grādu iegūšanai darba iesniegšana un publiska aizstāvēšana notiek latviešu vai jebkurā citā valodā, ko pēc vienošanās ar autoru akceptē specializētā zinātniskā padome.
15. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ir garantēta latviešu valodas, arī izlokšņu un latgaliešu rakstu valodas lietošana visās kultūras jomās.
Valsts garantē arī lībiešu kultūras saglabāšanu un attīstīšanu lībiešu valodā.
Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā tiek nodrošināta citu nacionālo kultūru attīstīšana dzimtajā valodā.
5. nodaļa
VALODA NOSAUKUMOS UN INFORMĀCIJĀ
16. pants. Latvijas PSR vietu nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā.
To atveides nepieciešamību citās valodās nosaka vietējās Tautas deputātu padomes.
17. pants. Iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumi veidojami un dodami latviešu valodā un nepieciešamības gadījumā atveidojami vai tulkojami citā valodā.
Uzrakstos šie nosaukumi lietojami latviešu valodā, nepieciešamības gadījumā tiem labajā pusē (vai apakšā) dodot tulkojumu krievu valodā vai kādā citā valodā.
18. pants. Latviešu personvārdus un uzvārdus lieto saskaņā ar latviešu tradīcijām un valodas likumībām.
Citu valodu personvārdus un uzvārdus latviešu valodā raksta un lieto, ievērojot citu valodu īpašvārdu atveides noteikumus.
19. pants. Valsts varas un valsts pārvaldes orgānu, kā arī iestāžu, organizāciju un uzņēmumu zīmogu tekstiem jābūt latviešu valodā un tie dublējami arī krievu valodā.
Nacionālo kultūras biedrību zīmogu tekstiem bez viņu izvēlētas valodas jābūt arī valsts valodā.
20. pants. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā ražoto preču etiķetes, standarti un preču nomenklatūras saraksti dodami latviešu valodā, bet precēm, ko ražo eksportam vai starprepublikāniskām piegādēm — arī krievu vai kādā citā valoda.
Preču lietošanas instrukcijas dodamas latviešu un krievu valodā.
Nosaukumi, kuri veido firmas preču zīmes marķējumu, citās valodās netiek tulkoti.
6. nodaļa
VALODU AIZSARDZĪBA
21. pants. Valodu likuma ievērošanu republikā pārrauga Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Valodas komisija, bet rajonos (pilsētās) — attiecīgās Tautas deputātu padomes.
22. pants. Iestādes vai apkalpojošās sfēras organizācijas, kuru amatpersonu vai darbinieku pienākumos ietilpst saskare ar pilsoņiem, atlīdzina pilsoņiem kaitējumu, kāds radies attiecīgo amatpersonu vai apkalpojošās sfēras darbinieku latviešu vai krievu valodas nezināšanas dēļ. Likumdošanā paredzētajos gadījumos iestādei vai organizācijai ir regresa prasības tiesības pret vainīgo amatpersonu (darbinieku).
23. pants. Par pilsoņu valodas izvēles tiesību pārkāpšanu, kādas valodas publisku noniecināšanu vai tīšu kropļošanu oficiālajos dokumentos un tekstos vainīgie saucami pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
A. GORBUNOVS
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāre
V. KLIBIĶE
Rīgā 1989. gada 5. maijā
