Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo

No Barikadopēdija
Viens no vēstules autoriem - Latvijas Valsts eksprezidents Valdis Zatlers

 Statusam nepieciešamais termins un būtība (..)

 

Ar valodas bojāeju bojā iet tauta. Padomju Savienība ir daudzu nāciju savienība, kurā tiesības brīvi attīstīties katrai nācijai ir ierakstītas Konstitūcijā. Padomju valsts politika nav tautu un valodu iznīcināšanas politika, tāpēc nekavējoties jāgarantē valsts pamatlikumos un pamatprincipos paredzētās katras valodas attīstības un funkcionēšanas tiesības tautu un valodu patiesas savstarpējās cieņas un draudzības apstākļos. (..) 

Mūsdienu reālajā republikas situācijā, kad ik uz soļa dzirdam krievu valodu, kad daudzi mūsu pārdevēji, ārsti, juristi un ierēdņi visdažādākajās republikas iestādēs un uzņēmumos runā un raksta tikai krievu valodā, kad aizmirstības putekļu kārta biezē virs daudzās nozarēs izstrādātajām terminu sistēmām, kad pat mūsu izpildkomitejā visa lietvedība notiek tikai krievu valodā (atšķirībā no kaimiņrepublikām), kad mūsu valdība visus likumus gatavo un lēmumus pieņem tikai krievu valodā, – šādā reālajā situācijā vienīgā iespēja glābt latviešu valodu no bojāejas ir piešķirt tai republikā VALSTS VALODAS STATUSU, lai valoda būtu valstiski aizsargāta, mācāma visās republikas skolās un lietojama visās valsts iestādēs. Lietojama arī kā starpnacionālās saziņas līdzeklis savā teritorijā (republikas lietvedībā, republikas mēroga pasākumos) līdztekus krievu valodai kā Vissavienības mēroga starpnacionālās saziņas, citiem vārdiem — starprepublikāniskās saziņas, valodai. (..)

Valsts valodas statuss latviešu valodai ir nepieciešams ne jau, lai nostādītu latviešu valodu pāri citām valodām, bet gan — lai pasargātu no bojāejas. Tam ir būtiski izšķiroša nozīme. Un tikai staļinists te var saskatīt padomju tautu draudzībai naidīgu politiku un ar vieglu roku pārvilkt iznīcinošu svītru pāri valodām, kultūrām un tautām. Diemžēl mums ir tādi vadītāji un «tiesiskuma sargi», kuri cīņu par savas tautas izdzīvošanu — pretēji Ļeņinam — it viegli pārsteidzīgi mēdz kvalificēt par apkarojamu nacionālismu, bet savukārt piesardzīgi nepamana patiesi apkarojamo lielnācijas šovinismu. Un tieši tas ir veicinājis starpnacionālo pretišķību saasināšanos.

Aizstāvot pirmo no A. Blinkenas (PJ, 30.08.88.) minētajiem trim vēlamā latviešu valodas statusa definējuma variantiem, gribu KATEGORISKI NORAIDĪT trešo – «ABSOLŪTAS UN HARMONISKAS DIVVALODĪBAS GARANTĒŠANU». LĪDZĪGS FORMULĒJUMS IR SPĒKĀ SKAITĪJIES ARĪ LĪDZ ŠIM, UN MĒS ESAM ACULIECINIEKI TAM, KO ŠĀDS VIRZIENS IR GARANTĒJIS. Arī «republikas oficiālās valodas» statuss nešķiet efektīvs kritiskā stāvokļa novēršanai. Tikai valsts valodas statuss var garantēt radikālas pozitīvas pārmaiņas. Un jāizstrādā jauni likumi, kas paredzētu latviešu valodas lietošanu visdažādākajās dzīves nozarēs — kultūrā, izglītībā, medicīnā, jurisprudencē, lietvedībā, sabiedrisko pakalpojumu sfērā u.c. un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamās funkcijas citu LPSR teritorijā dzīvojošo tautu valodām. Internacionālā kultūra nav nenacionāla.

 

V. SKUJIŅA,

filoloģijas zinātņu kandidāte,

ZA A. Upīša Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece

 

* * *

Pēdējos gadu desmitos piekoptās ekonomikas un sociālpolitikas rezultātā ir stipri deformēta mūsu republikas dabiski etniskā struktūra. Latvijas pamattautība — latvieši — savā teritorijā kļūst par mazākumtautību, šis process ir atnesis milzīgu postu latviešu valodai. Tā ir izstumta no daudzām dzīves sfērām, ikdienā tai arvien biežāk tiek ierādīta otršķirīgas valodas vieta. Tauta, kuras valodu piemeklējis tāds liktenis, nenovēršami jūt sevī aizvainojumu un bailes par nenovēršamo bojāeju, kuru tai gatavoja tendences mūsu republikas tālākai attīstībai.

Lai latviešu valoda varētu nostiprināties un attīstīties no tās pašreiz ieplaisājušajiem pamatiem, NEPIECIEŠAMS LATVIEŠU VALODU ATZĪT PAR LATVIJAS PSR VALSTS VALODU, kura lietojama visās valsts iestādēs, vēlētos orgānos, sabiedriskās organizācijās utt. Jāatjauno tās lietošana visās valodai piemītošajās sfērās, arī lietvedībā. Krievu valodai jāsaglabā tai PSRS Konstitūcijā ierādītā vieta kā starprepublikāniskās sazināšanās valodai.

Iesakām izdarīt izmaiņas LATVIJAS PSR AUGSTĀKĀS PADOMES, VIETĒJO PADOMJU, TAUTAS TIESNEŠU UN PIESĒDĒTĀJU vēlēšanas reglamentējošos dokumentos, pieprasot KANDIDĀTIEM OBLIGĀTU LATVIEŠU UN KRIEVU VALODAS PRAŠANU. Domājam, ka tāda prasība nenoniecina nevienas tautības intereses. Cilvēkiem, kuriem mēs uzticam savas republikas iedzīvotāju nākotni, jābūt ar plašām zināšanām, Latvijas patriotiem un patiesiem internacionālistiem. Ja kāds pilsonis nespēj apgūt latviešu un krievu valodu, diezin vai viņš būs spējīgs lemt un vadīt republikas, pilsētas, rajona un cilvēku likteņus.

Latviešu tautas un valodas saglabāšana pilnībā atbilst sociālistiskās sabiedrības kā vishumānākās un progresīvākās sabiedrības attīstības principiem. Tiem principiem, kuru vārdā tika sagrauts carisms 1917. gadā. Masu audzināšanā ir jābūt patiesam internacionālismam, kur galvenais ir cieņas ieaudzināšana pret visām tautām, viņu kultūras centieniem, viņu dzimtenes mīlestību. Absurds ir fakts, ka tiek brīdināts neaizskart to tautību pārstāvju intereses, kas apmetušies šeit tālu no savām dzimtajām vietām, bet visādā veidā tiek mēģināts diskreditēt un nomelnot Latvijā latviešu nacionālo interešu izpausmes, latviešu, kuri šo teritoriju pie Baltijas jūras sauc par savu Dzimteni.

 

Aina Priedniece,

Valdis Zatlers,

Ilze Legzdiņa,

Didzis Kalns,

Valda Rasima,

Dzintra Pūka,

Brigita Tauriņa,

Ausma Aparniece,

Irēna Gūtmane

un vēl 100 paraksti

 

* * *

Ikvienam skaidrs, ka, pamazām izskaužot valodu no ikdienas lietošanas un lietvedības, tiek iznīcināta arī attiecīgās tautas mentalitāte. Ir pienācis pēdējais brīdis noteikta lēmuma pieņemšanai par latviešu valodas statusu Latvijas PSR teritorijā. Mums nav tiesību vienaldzīgi palikt nomaļus, kad aizvien straujāk samazinās latviešu valodas lietojamība republikā, kurai dots Latvijas nosaukums.

Ievērojot ļeņiniskos principus par nacionālās dzīves struktūru ikvienā Padomju Savienības republikā, mums ir sekojoši priekšlikumi:

1. Atzīt latviešu valodu par valsts valodu Latvijas PSR teritorijā.

2. Pārskatīt iestāžu vai uzņēmumu nosaukumus, obligāti konsultējoties ar valodniekiem, lai mūsu republikā nebūtu «Latvstroj», «Piščeprom», «Čermet» utt.

 

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas

Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes

 kolektīva vārdā

 

A. Grīnfelds,

dekāns, profesors,

L. Liepiņa,

partijas pirmorganizācijas sekretāre, vecākā pasniedzēja,

 D. Fablāne,

komjaunatnes biroja sekretāra vietniece,

 G. Skrebele,

studentu arodbiroja priekšsēdētāja

 

* * *

Ar šo vēstuli mēs, Transporta un satiksmes ceļu ministrijas Speciālā konstruktoru zinātniski pētnieciskā biroja darbinieki, izsakām savu viedokli par latviešu valodas statusu. Pārkārtošanās pirmkārt ir cilvēcības atdzimšana, tāpēc nepieņemams ir tiklab lozungs par Latvijas cittautiešu repatriāciju, kā arī lepošanās ar divvalodības «panākumiem». Cilvēka dzīvību sargā valsts un Kriminālkodekss, bet kurš likums pasargās latviešu valodu, kultūru un līdz ar to tautu no iznīcības? LATVIEŠU VALODAI JĀBŪT REPUBLIKAS VALSTS VALODAI!

6 paraksti

 

* * *

Savu valodu aizstāvot

 

Laikam savā mūžā esmu sastapis pārāk daudz dažādu lielu un mazu tautu un tautību pārstāvju, lai varētu izcelt kādu no viņiem pāri citiem, — asinis visiem sarkanas un sāp visiem vienādi, un sievietes dzemdē bērnus vienlīdz labi kā no krievu, tā latviešu vai jukagiru tautības tēviem, lai gan pašas var piederēt pie ņenciem, igauņiem vai karakalpakiem, vai arī kādas citas etniskas grupas.

Tāpēc neesmu nedz lielnācijas šovinists, kaut gan esmu uzaudzis starp krieviem, nedz arī nacionālists, kaut arī savas mātes un tēva valodu protu kopš dienas, kad izrunāju savu pirmo sakarīgo vārdu, un cienu savu tautu ar tās gauži sāpīgo vēsturi.

Taču man nav tik svarīgi, kāds karogs plīvos pie Latvijas namiem svētku dienās — pašreizējais zili balti sarkanais ar jūras viļņojumu pa vidu vai no sirmiem aizmūžiem pārnākušais sarkanbaltsarkanais. Simbolika republikas likteņus neizšķir.

Hitlerieši strādāja nelietības arī zem Sarkanā Krusta karoga un pret šo starptautiski atzīto žēlsirdības karogu, bet viņu pašu karoga sarkanā laukuma vidū uz visām četrām debess pusēm savus karātavu kātus pleta fašisma svastika.

Tātad galvenais nav simboli, bet pati būtība. Un es nevēlos, lai iznīktu mana un manu senču valoda, kā ir praktiski iznīkušas lībiešu valoda, ižoru valoda (1926. gadā tajā runāja 16 000 cilvēku, 1970. — vairs tikai 800), kā iznīkst vepsu valoda (pirms kara viņu bija pāri par 30 000, 1970. gadā – 16 000 cilvēku). Krimas tatāru, komiešu, mansu, vēl citu sīkāku tautību valodas un pat tāda kā baškīru valoda, kurā vēl manos jaunības gados runāja un rakstīja gandrīz trīs ceturtdaļas miljona cilvēku.

Domāju, ka mums jau pietiek ar tām sarkanajām grāmatām, kurās, aizbildinādamies un taisnodamies ar zinātniski tehniskās revolūcijas laikmeta nenovēršamajām sekām, ierakstām pašu rokām iznīcinātos un izskaustos augus un dzīvniekus, kas mituši vai vēl nīkuļo gan uz sauszemes, gan jūrās. Vēl viena tāda grāmata, kurā sarakstīt pašu vainas dēļ iznīkstošas tautas un valodas,NAV VAJADZĪGA!

TĀPĒC IESTĀJOS PAR LATVIEŠU VALODU KĀ LATVIJAS PSR VALSTS VALODU!

 

Hugo Rukšāns,

žurnālists, LTK dalībnieks

 

* * *

 

Staļiniskās politikas rezultātā latviešu tauta savā republikā ir nonākusi neapskaužamā stāvoklī. Divvalodības situācija mūsu republikā nav par labu latviešu valodai. Ir nepieciešams likums, juridisks akts, kas nodrošinātu latviešu valodas reālu funkcionēšanu dzīvē. LATVIEŠU VALODA IR JĀATZĪST PAR VALSTS VALODU LATVIJAS REPUBLIKĀ, bez tam uzskatu, ka:

1) nav jēgas pieņemt likumu, kas dzīvē darbotos tikai kā draudzīgs aicinājums, tāpēc tādās profesijās, kurās ir nepieciešama gan latviešu, gan krievu valodas prasme (medicīnā, jurisprudencē, tirdzniecībā, sadzīves pakalpojumu sfērā), partijas darbiniekiem un tādu iestāžu darbiniekiem, kuriem jāstrādā ar cilvēkiem, — OBLIGĀTI būtu nepieciešams ieviest valsts piemaksu par šo abu valodu zināšanu (šī piemaksa būtu VIENĀDI JĀATTIECINA gan uz latviešiem, gan uz citu tautību pārstāvjiem);

2) pirmsskolas audzināšanas iestādēs bērniem jāmāca tikai viņu dzimtā valoda, bet vidējās izglītības sistēmā krievu skolās nepieciešams ieviest tādu pašu latviešu valodas apmācību stundu skaitu, kāds tas ir paredzēts krievu valodas apmācībai latviešu skolās;

3) pieņemot cilvēkus tādā darbā, kurā ir nepieciešama abu valodu prasme, priekšroka jādod tiem, kas prot abas valodas, turklāt zināšanām jābūt tādā līmenī, kā to prasa vidusskolas apmācības kurss. Ļoti ceru, ka darba grupa pie Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija darīs visu, lai nodrošinātu reālu latviešu valodas funkcionēšanu dzīvē.

DACE MATISONE

 

* * *

 

Esmu vienkārša lauku sieviete un sevi neuzskatu par nacionālisti. Visas tautas cieņā un godā turu. Ja tikai viņas pašas to prot. Mazliet esmu ceļojusi pa PSRS un daudz brīnišķīgu cilvēku sastapusi, kas mīl savu Tēvzemi. Taču, ja es aizbrauktu dzīvot un strādāt uz kādu citu republiku, man pat prātā nevarētu ienākt doma, lai tās republikas iedzīvotāji ar mani runātu latviski! Tad kāpēc gan mums, latviešiem, savā republikā jārunā un visas darīšanas jākārto krievu valodā? Kaut kā sarunāties daudzi protam, bet sadzīves darīšanas kārtot tas ļoti apgrūtina.

Tāpēc savā un kaimiņu vārdā aicinu atzīt latviešu valodu par VALSTS VALODU.

R. KALNIŅA

Jēkabpils rajona Kūku ciemā

un vēl 4 paraksti

 

* * *

 

Mēs — M. Skreijas un Dž. Bankoviča Rīgas 2. vidusskolas 9. b klases skolēni — šogad uzsākam mācības pēc jaunas eksperimentālas programmas. Pastiprināti mācīsimies latviešu valodu un literatūru, kā arī krievu valodu, angļu un vācu valodu. Protams, ka vairāku svešvalodu zināšana ir neatņemama cilvēka bagātība, tomēr uzskatām, ka pirmām kārtām mums ir jāprot pareizi domāt, runāt un rakstīt savā dzimtajā valodā. Un kur gan citur to darīt, ja ne Dzimtenē. Anglijā jārunā angliski, Vācijā — vāciski, Krievijā — krieviski. Latvijā — tātad latviski. Tādēļ mēs balsojam par LATVIEŠU VALODU KĀ VALSTS VALODU Latvijas teritorijā.

42 paraksti

 

* * *

Liepājas pilsētas kokapstrādes kombināta «Baltija» Tautas frontes atbalsta grupa un kombinātā strādājošie ir par LATVIEŠU VALODU Latvijas PSR teritorijā kā VALSTS VALODU.

Kolektīva lūgums tiem, kuriem iespējas ko reālu veikt, — nežēlot spēkus! Kolektīva atbalsts skaidrajam Latvijas saprātam, Latvijas domājošajiem cilvēkiem!

511 paraksti

 

* * *

 

 Уважаемая редакция газеты «Падомью яунатне»!

Вам пишет Тишко Олег Георгиевич, инженер Латвгидромета, русский, член КПСС.

Абсолютно убежден в необходимости придания латышскому языку статуса государственного языка Латвии. То-есть языка, как я понимаю,  на котором бы обсуждались все во­просы культурного и хозяйст­венного значения, проводились и освещались официальные ак­ты, велось межнациональное общение населения живущего в пределах Латвии, а также делопроизводство во всех уч­реждениях. Ну и, конечно, была возможность получения образо­вания на латышском языке по всем специальностям, обучение которым производится в Лат­вии. С обеспечением всей учеб­ной литературой также на ла­тышском языке.

Для людей других националь­ностей, намеревающихся проживать на территории Латвии и с уважением относящихся к культуре, национальным тради­циям и языку латышского на­рода, должно быть обеспечено надлежащее обучение латыш­скому языку.

Объяснять свое убеждение считаю излишним. Всем должно быть ясно, что этот шаг необ­ходимо сделать хотя бы уж во имя элементарных прав любого народа. Тем более что мы жи­вем  в  государстве с коммунистическими идеалами, так давайте же, наконец, их осуществлять на деле.

 

 

* * *

Raksta jums ražošanas apvienības «Latvija» darbinieki. Strādājam uzņēmumā, kurā ir vairāki tūkstoši strādnieku. Latvieši esam apmēram 20 procenti. Mūsu uzņēmumam nav neviena latviešu bērnudārza. Mūsu bērni vairs nemāk pareizi runāt latviski. Māmiņas cenšas samainīt piešķirtos krievu bērnudārzus pret latviešu bērnudārziem — tas ir ļoti grūti izdarāms. Ja bērnudārzu neizdodas samainīt, tad mūsu mazuļi runā ne latviski, ne īsti krieviski.

Mūsu tiešajā darbā — sarunvalodā un tehniskajā dokumentācijā — izmantojam tikai krievu valodu, kas ļoti bieži sagādā grūtības.

Tādēļ lūdzam atzīt LATVIEŠU VALODU PAR VALSTS VALODU Latvijas teritorijā.  

36 paraksti

 

* * *

 

(..) Nepieļaujama un visdrīzākajā laikā izskaužama ir parādība, ka republikas valdībā, vadošos valsts orgānos, ministrijās, resoros, tirdzniecībā, veselības aizsardzībā un sadzīves pakalpojumu sistēmā strādā cilvēki, kas nepārzina latviešu valodu un nespēj kontaktēties ar tautu, kuras vidū tie strādā un darbojas. Neiebilstam ne pret krievu valodu, ne pret krievu tautu kā tādu, tikai lūdzam krasi nodalīt jēdzienus «valsts valoda» no izplūdušā jēdziena «padomju tautas valoda». Zinām, ka krievu valodu valodnieki neuzskata par «padomju tautas» valodu, bet gan par padomju tautu savstarpējās saprašanās valodu. Negribam kategoriski prasīt, lai visi citā valodā runājošie obligāti Latvijā runātu latviski. Nē! Visur tas nav nepieciešami. Latviešu valodas nepratējs katrā laikā var strādāt darbu, kur latviešu valodas prašana nav obligāta.

Tukumā dzīvojošie:

A. un K. MĀLMEISTERI,

 V. RATNIECE,

V. un A. ZVAIGZNES,

E. un A. UZULIŅI,

J., R. un G. JESIŅI

 

* * *

 

Mēs, institūta «Meliorprojekts» speciālistu grupa, gribam iesākt savas nostādnes par nacionālo valodu izpausmi ar V. I. Ļeņina citātu: «.. Jāpieņem visstingrākie noteikumi par nacionālās valodas lietošanu cittautu republikās, kas ietilpst mūsu Savienībā, un šie noteikumi jāpārbauda sevišķi rūpīgi. Nav šaubu, ka ar dzelzceļa dienesta vienotības ieganstu, ar fiskālās vienotības ieganstu u. tml. pie mums, pastāvot mūsu pašreizējam aparātam, ieviesīsies milzums tīri krieviska rakstura ļaunprātību. Cīņai ar šīm ļaunprātībām nepieciešamas sevišķas izgudrošanas spējas, nerunājot par to, ka tiem, kas to cīņu sāks, jācīnās no visas sirds, šeit būs vajadzīgs sīks kodekss, ko kaut cik sekmīgi sastādīt spēj tikai nacionāļi, kas dzīvo attiecīgajā republikā.» (V. I. Ļeņins, 36. sējums. R., 1958., 557. lpp.)

Mēs, apakšā parakstījušies, atbalstām latviešu vidusskolu sistēmā attīstīto divvalodības (latviešu un krievu) sagatavošanas līmeni. Krievu valodas zināšanu līmenis mums ļāvis brīvi sazināties un sadarboties ar kaimiņu republikām, pārņemt to pozitīvo pieredzi meliorācijas un ūdenssaimniecības attīstībā, kā arī izpildīt Savienības pasūtījuma tēmas un studēt plaši pieejamo tehnisko un citu literatūru krievu valodā.

LATVIEŠU VALODAS LIKTENIS IR ĻOTI APDRAUDĒTS dēļ līdzšinējās nevērīgās attieksmes pret to un ne tikai no Latvijā dzīvojošo citu tautību, bet pirmkārt no pašu latviešu puses. Tāpēc vainosim vairāk paši sevi un darīsim visu šīs valodas SAGLABĀŠANAI un tālākam uzplaukumam, jo tikai tā varam nodrošināt arī citu tautību cieņu pret latviešu valodu.

Šajā nolūkā ar Latvijas PSR Konstitūciju jānodrošina latviešu valodai VALSTS VALODAS STATUSS ar visām tādai valodai izrietošām priekšrocībām Latvijas PSR teritorijā.

Tādējādi citu tautību iedzīvotājiem, kuri apmetušies uz pastāvīgu dzīvi Latvijas PSR, LATVIEŠU VALODAS ZINĀŠANAS KĻŪS PAR DZĪVES NEPIECIEŠAMĪBU un nebūs jāuzspiež to mācīties.

23 paraksti

 

* * *

 

Tautas dzīvība, serde un kodoli ir valoda. Jo, valodai mirstot, mirst arī tauta. Tādēļ mums valoda kopjama un, proti, latviešu rakstu valoda.

 K. Mīlenbahs, 1881

 

* * *

 

 Septiņus gadsimtus mūsu valoda bija nicināmo un apspiesto bauru valoda. Pēc tam nāca krievu cari ar pārkrievošanas politiku, un tikai pēc tam latviešu valoda atplauka, šodien sociālisma apstākļos tā pati savā dzimtajā zemē kļuvusi par otršķirīgu, nenozīmīgu valodu: tajā labākajā gadījumā notiek republikas mēroga pasākumi, kuros cittautieši tikpat kā nepiedalās. Mūsu ikdienas valoda ir pielūžņota un piesārņota tāpat kā Lielupes, Gaujas un Daugavas ūdeņi. Ir vārda tiešā nozīmē sāpīgi klausīties, kā latviešu cilvēks vairs neprot pareizi runāt savā dzimtajā valodā, nelietojot barbarismus un rusicismus. Un kā gan lai viņš to prastu, ja lielākajā daļā zinātnes un tautas saimniecības nozaru specifiskie termini netiek tulkoti latviešu valodā. Arī ikdienā uz ielas, veikalā un transporta līdzekļos ikviens caurbraucējs un caurskrējējs var aizrādīt, ka tu nerunā «pareizā» valodā, un tādējādi parādīt, kur ir tava «īstā vieta». Ir pilnīgi nepieciešami atzīt LATVIEŠU VALODU PAR VALSTS VALODU Latvijas teritorijā. Nedrīkst ielaisties nekādos kompromisos, atzīstot tikai divvalodību. Ir jāpārvar tā pazemība, piekāpība un pat gļēvums, kuri gadu simtos mums ir iepotēti. Ir jāapzinās, ka citas iespējas var vairs nebūti

LVU Ķīmijas fakultātes kolektīvs:

J. DRĒĢERIS,

profesors, katedras vadītājs,

J. ZAĻOKSNIS,

docents,

 A. VOSEKALNS,

katedras vadītājs,

un vēl 151 paraksts

 

* * *

 

Latvijas Tautas frontes koordinācijas centrs un A. Upīša Valodas un literatūras institūta Tautas frontes atbalsta grupa, atsaucoties uz LPSR Augstākās Padomes Prezidija nodibinātās darba grupas aicinājumu izteikt priekšlikumus par Latvijas PSR Konstitūcijas un citu republikas likumdošanas aktu pilnveidošanu, atzīst, ka latviešu valodai mūsu republikā nepieciešams piešķirt VALSTS VALODAS STATUSU sekojošu iemeslu dēļ.

1. Mūsdienās strauji samazinās latviešu īpatsvars LPSR iedzīvotāju vidū un latviešu valoda arvien vairāk tiek izstumta no daudzām republikas sabiedriskās, politiskās, administratīvās un kultūras dzīves sfērām (no 13 materiālās un garīgās dzīves sfērām 5 latviešu valoda apkalpo pilnīgi, 6 — tikai daļēji, 2 — nemaz, pašreizējā latviešu valodas situācija Latvijā atbilst stāvoklim, ko sociolingvistikā dēvē par atmiršanas otro stadiju). Pastāvot šādam nenormālam stāvoklim un neveicot radikālus pasākumus, neizbēgama ir latviešu valodas funkciju tālāka izzušana un valodas pakāpeniska atmiršana. Tāpēc uzskatām, ka turpmāku latviešu valodas tiesību reālu īstenošanu atbilstoši ļeņiniskas nacionālās politikas principiem var panākt, vienīgi ņemot latviešu valodu valsts aizsardzībā. Līdzšinējā no staļinisma laikiem mantotā valodas politika, kas pamatos nodrošina tikai nesimetriskas divvalodības attīstību Latvijā (80 procenti latviešu lieto abas valodas — latviešu un krievu; nelatviešu, kas lieto abas valodas, ir tikai 25 procenti), nav savienojama ar visu nāciju un tautību vispusīgas attīstības un dzimtās valodas brīvas lietošanas tiesībām, diskreditē ļeņiniskā internacionālisma kardinālus principus un faktiski ignorē V. I. Ļeņina domas mazo tautu valodu attīstības un konstitucionēšanas jautājumā.

2. Uzskatām, ka valodu līdztiesīguma princips nozīmē nodrošināt ne tikai tiesības, bet arī garantētas iespējas katrai valodai brīvi funkcionēt un attīstīties. Nacionālā valoda šīs tiesības pilnīgi realizēt var tikai attiecīgajā nacionālajā teritorijā. Vienīgā etnoģeogrāfiskā teritorija pasaulē, kur var attīstīties latviešu valoda un kultūra, ir Latvijas PSR. Tāpēc konstitucionāli jānodrošina iespējas latviešu valodas brīvai lietošanai visās dzīves sfērās, arī starpnacionālajā saziņā Latvijas PSR teritorijā. Tas nav pretrunā ar valodu līdztiesības principu. Jo citu Latvijas PSR iedzīvotāju (krievu, baltkrievu, poļu, ukraiņu, lietuviešu utt.) valodas attīstās un tiek aizsargātas attiecīgajās republikās vai valstīs. Latviešu valodas statusa pielīdzināšana jebkuras citas valodas statusam mūsu republikā būtu nevis padomju tautas līdztiesīguma izpausme, bet gan iepriekšējais politiski maldīgais kurss uz latviešu valodas mehānisku, pat varmācīgu likvidēšanu tās etnogeogrāfiskajā teritorijā, būtu nāciju pašnoteikšanās tiesību un sociālisma demokrātisko institūtu apšaubīšana, pat ignorēšana. Uzskatām, ka arī citām Latvijas PSR dzīvojošām tautām ir jānodrošina konstitucionālas tiesības un iespējas apmierināt garīgās vajadzības to dzimtajā valodā.

3. Vēsturiskā un filozofiskā aspektā nepieciešams konsekventi uzsvērt, ka latviešu valodai ir liela zinātniska un kultūrvēsturiska vērtība kā vienai no divām vēl pagaidām dzīvajām baltu valodām. Daudzu valstu zinātnieki apgūst latviešu valodu Austrālijā, Kalkutā, Stokholmā, kas viņiem dod iespēju padziļināt pētījumus indoeiropeistikā, Eiropas kultūras vēsturē. Latviešu valodā saglabājies daudz senisku sakņu un formu, kas dod iespēju restaurēt indoeiropiešu pirmvalodas skaņas un formas, veikt pētījumus etnoģenēzē utt. Latviešu valoda pieder pie vecrakstu valodām (pirmās grāmatas iespiestas 16. gadsimtā), tajā uzkrājies bagāts kultūras un zinātnes mantojums, norit intensīva garīgo vērtību aprite.

Mūsdienās, kad PSRS un visā pasaulē izvērsts kurss uz mazo tautu kultūru un valodu glābšanu, ir jārada juridiskas garantijas arī latviešu valodas saglabāšanai, īstenojot praksē padomju demokrātisma un ļeņiniskā internacionālisma principus. Pretējs akts, mūsuprāt, būtu uzlūkojams par ļeņinisko valodas un tautu līdztiesības principu apšaubīšanu un antidemokrātisma izpausmi.

Uzskatām, ka latviešu valodas atzīšana par valsts valodu sekmētu tās vērtības apzināšanos gan latviešu, gan cittautiešu vidū. Ilgus gadus dominējusī politiski un zinātniski aplamā tēze par nāciju drīzu saplūšanu un par krievu valodu kā varenāko un bagātāko kultūras valodu radījusi citu valodu prestiža krišanos. Ja latviešu valodas kā valsts valodas statuss būs konstitucionāli apstiprināts, aizvien nepieņemamāki kļūs vienaldzības un nicināšanas recidīvi pret latviešu valodu, šovinisma un nacionālā nihilisma izpausmes.

Latviešu valodas akceptēšana par Latvijas PSR valsts valodu ir ciešā saskaņā ar republikas ekonomiskās un sociālās patstāvības koncepciju.

Tāpēc uzskatām, ka LATVIEŠU VALODAI KONSTITUCIONĀLI JĀPIEŠĶIR VALSTS VALODAS STATUSS UN JURIDISKI JĀGARANTĒ ŠĀ STATUSA PRAKTISKA ĪSTENOŠANA

 

Latvijas Tautas frontes

koordinācijas centrs un

LPSR ZA A. Upīša Valodas un literatūras

institūta Tautas frontes atbalsta grupa

 

 

Redakcijas piebilde. Līdz 15. septembrim esam saskaitījuši 46 957 balsis «par» valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai. Taču vēstuļu ir saņemts tik daudz, ka šo skaitli par galīgu paziņot nevaram — balsu skaitīšana turpinās gan redakcijā, gan Augstākās Padomes Prezidija darba grupā, kurai apstrādei nodoti arī vēl 1186 sūtījumi no redakcijas pasta.

 

 

 

Publicēšanai sagatavoja

I. BRIKERE