Tiesības bez pienākumiem?

No Barikadopēdija
Versija 2017. gada 20. novembris, plkst. 10.34, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)

 Negribas iztirzāt visu vairāk kā trīs stundas garo «sabiedriskās domas» aptauju, kā to definēja Ļeņingradas TV, bet konstatēt, manuprāt, būtiskāko.

Jāatzīst, ka raidījums šķita visai nepārdomāts un nesagatavots — sākot ar «koordinatoriem» un ekspertiem un beidzot ar brīvā mikrofona piešķiršanas kārtību. Nemaz jau nerunājot par to, ka apriori tika pieņemta likuma nepieciešamība un, cik noprotams, jau izveidota tā sagatavošanas komisija. Tāpēc domāju, ka savu mērķi TV raidījums nesasniedza un nevarēja sasniegt, taču tas bija loti lietderīgs daudzējādā ziņā un parādīja, ka ne tikai t. s. neformālajiem, bet arī visiem pārējiem ir jāmācās runāt, diskutēt, darboties ar «brīvo mikrofonu».

Raidījuma gaitā tika ieskicētas daudzas svarīgas problēmas. Piemēram, nepieciešamība ne tikai ļaut, bet arī stimulēt sākt strādāt dažas stundas dienā jau skolas vecuma jauniešus, panākt patiešām kardinālu pārkārtošanos komjaunatnes organizācijā, tās aparāta darbā, lai nebūtu jānoraugās nevarīgo, bet mikrofona klātbūtnē kaujiniecisko komjaunatnes darbinieku un visādi aktīvo «neformālo» (kas liela daļa arī ir komjaunieši, bet savās sapulcēs ir klusi un bikli) divkaujās. Aktuāls, šķiet, arī dabas draugu lozungs par ekoloģiskās informācijas publicēšanas paplašināšanu un vides piesārņošanā vainīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības u. c. problēmas.

Manuprāt, liela daļa izsacīto problēmu noteikti ir atrisināmas vistuvākajā laikā ar jauniešu aktīvu palīdzību bez speciālu jaunu likumu izdošanas. Piemēram, P. Stučkas LVU Jaunatnes ekoloģiskā centra dalībnieku (kā dabas aizsardzības sabiedrisko inspektoru) reidi kopā ar attiecīgajām amatpersonām un speciālistiem pa Rīgas pilsētu īpaši piesārņojošo rūpnīcu apkārtni. Reida rezultāti tiek nodoti tieši lemjošo orgānu rīcībā. Jaunatnes ekoloģiskajā centrā ieplānota arī tikšanās ar Rīgas metro celtniecības projektētājiem u. c.

Piekrītot TV raidījuma krietnas daļas dalībnieku viedoklim, domāju, ka bez speciālas, pārdomātas un nopietnas apspriešanas dažādos līmeņos un slāņos nedrīkstētu tikt pieņemts galīgais lēmums izveidot Likumu par jaunatni. Šķiet, šajā gadījumā ir iespējams vilkt paralēles ar augstskolas jau labu laiku apspriestajiem un daļēji realizētajiem studentu pašpārvaldes jautājumiem.

Praktiskās darbības un teorētisko pētījumu rezultātā esam secinājuši, ka studenti patiešām vēlas daudzas jaunas tiesības, taču tajā pašā laikā vairums no tām jau pastāv, tikai studenti vienkārši nezina par to eksistenci. Bieži vien daudzas jau esošās tiesības studenti neizmanto tikai tāpēc, ka to izmantošana uzliek arī noteiktus pienākumus. Studenti uzskata, ka daudzviet ir ērtāk, ja konkrētus lēmumus pieņem augstskolas administrācija, nevis studentu pašpārvalde, utt.

Gribētu ieteikt sagatavot un izdot (līdzīgi kā tas ir P. Stučkas LVU — visus dokumentus vienkopus par studentu darbības likumdošanu) visu dokumentu krājumu par jauniešiem. Jo atsevišķie likumdošanas akti bieži vien izdoti izklaidus un jauniešiem grūti pieejami. Rūpīgi analizējot šo dokumentu krājumu kā kopumā, tā arī pa atsevišķām tēmām, būtu iespējams izdarīt galīgos secinājumus un vēlreiz pārdomāt, vai ir derīgi ar likumu izdalīt atsevišķi no visas sabiedrības jauniešus kā patstāvīgu grupu.

Vēl vairāk, domāju, ka šādā krājumā būtu lielākā daļa no nepieciešamākajām tiesībām un pienākumiem, arī ikdienā neiepazītiem, taču, kā jau minēju, pieskaroties studentu pašpārvaldei, trūkst pašu studentu (jauniešu) attieksmes un aktivitātes savu tiesību un pienākumu realizācijā. Zināma daļa jauniešu ir teorētiski sagatavoti būt sabiedriski aktīviem — viņi zina, «kas» un «kad», pat «kā» būtu jādara mūsu zemes pilsonim (varbūt pat tā ir viņu pārliecība), taču — praktiski viņi to nerealizē.

Pašreizējā laika posmā vajadzētu pieaugt arī sabiedrisko organizāciju, vispirms komjaunatnes un arodbiedrības, lomai. Jo tās pamazām sāk pāriet no objektīvi radušos izklaidējošo pasākumu pieprasījuma apmierināšanas pie tautas saimniecības kadru rezerves vispusīgas audzināšanai un sagatavošanas.

RAIMONDS ERNŠTEINS,

P. Stučkas LVU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāna vietnieks audzināšanas darbā