„Mums vārds ir — TOMĒR —

No Barikadopēdija
Versija 2013. gada 26. decembris, plkst. 19.19, kādu to atstāja Andrejs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)

…To pieminat!" Uz cilvēku rokām pacelts un līdz Daugavas straumei aiznests piemiņas vainags kā 1905. gada 13. janvāra asiņaino notikumu upuriem, tā 1991. gada janvāra dienu upuriem Lietuvā. Vēsturisko traģēdiju sasaukšanās no visas Latvijas un kaimiņu zemēm mūs saveda kopā Latvijas un kaimiņu krastā, lai vēlreiz pierādītu, "ko vērti mēs esam kā tauta" (E. Inkēns), lai «izteiktu uzticību savai valdībai, parlamentam un atbalstu Lietuvai" (R. Ražuks), lai "visai pasaulei pateiktu to, ko domājam, uz ko ceram, ko mīlam un ko neieredzam" (I. Godmanis).

Pateikt Manifestā pasaules tautām un vārdos, kas izskanēja par spīti bruņumašīnu kustībai Rīgas ielās un naidīgu personu īrētā helikoptera klātbūtnei.

Džemma Skulme: — Ir noticis tas, ko varējām paredzēt, bet kam negribējām noticēt. Trako patoloģija, ārprāts, fanātisms. Tas ir gatavs savā agonijā visu iznīcināt.

Anatolijs Gorbunovs: — Ko mēs esam noziegušies, ja atkal jāapliecina vēlme veidot savu valsti, uz ko ir tiesības katrai tautai?

Var būt prasības, bet lai šīs prasības tiek realizētas demokrātiski, nevis vardarbīgi ar militāra spēka palīdzību.

Pret valdību var būt dažāda attieksme, bet nav nekādu šaubu, ka mūsu valdības vadītājs ir darījis visu, ko spējis, lai reformas notiktu. Domāju, mums jāizsaka pats lielākais atbalsts valdības vadītajam.

Romualds Ražuks: — Jebkurai impērijai reiz ir gals. Grūstošais gigants grib ieraut mūs līdzi bezdibenī. Nekas nav mūžīgs — pierādīja Ungārija, Čehoslovakija, Vācija, Polija…

Juris Rubenis: — Mēs esam nākuši no dievnamiem. Mums ir ko likt pretim, ja šeit stāvam kā kristīga tauta.

Lūgsim Dievu visi. Nekautrēsimies neviens. Lūgsim arī par mūsu ienaidniekiem. Arī viņi ir cilvēki. Kaut apmāti, bet cilvēki. Ja viņi to ir aizmirsuši, tad neaizmirsīsim vismaz mēs.

Raimonds Pauls: — Priecājieties! Gan jau izdzīvosim! Mēs esam pacietīga tauta, bet reiz jāpasaka: "Pietiek!"

Vislatvijas manifestācija, kurā izskanēja Igaunijas AP deputāta atbalsts, Mihaila Gorska nolasītais Demokrātiskās savienības aicinājums, cittautiešu vienotības apliecinājums, — tas bija mirklis pirms ļaunās nojausmas, kad asinskāro militāristu un viņu «komandieru" vardarbības akcijas Lietuvā var plesties plašumā, cenšoties iebiedēt, pazemot visu Baltijas valstu tautas, lai, kā sacīja Ivars Godmanis, "tieši tad, kad paši uzsākām veidot savu valsti, paši lemt likumus, paši noteikt, kādās attiecībās būsim ar kaimiņiem, mums grib uzspiest ko citu, mūs grib atgriezt atpakaļ tur, kur patiesībā mūs nevar atgriezt".

P.S. Paldies Latvijas Tautas Frontei par veikto Vislatvijas manifestācijas sagatavošanā un tautas mobilizēšanas šajos ekstrēmajos apstākļos.